Pirmā izglītība iegūta Mazirbes Valsts pamatskolā, bet Rīgā pabeigta vidusskola un Latvijas Valsts Universitātes Vēstures fakultāte. Viss darba mūžs Valdai pagājis Izglītības ministrijā, strādājot par skolu inspektori.

1972. gadā tika nodibināts Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis Līvlist, un Valda kopš tā dibināšanas pirmās dienas bija aktīva ansambļa dalībniece 34 gadu garumā. Darbošanās lībiešu dziesmu ansamblī radīja dziļāku interesi par savas tautas vēsturi un kultūru. Radās stingra pārliecība, ka turpmākā dzīve ir jāveltī lībiešu kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai. Tam palīdzēja objektīvie apstākļi – aiziešana pensijā, vēsturnieces izglītība, dzimtā lībiešu valoda, bērnība lībiskā vidē, ko tāpēc lieliski pārzināja un izjuta.

Sākās ilgstošs pētnieciskais darbs arhīvos un bibliotēkās. Tika uzkrāta liela materiālu, informācijas un zināšanu bagāža. Papildus darbam arhīvos un bibliotēkās, V. Šuvcāne bieži tikās ar dzimtās puses ļaudīm, kuru lielāko daļu viņa pazina, jo tie bija skolasbiedri, dzimtā ciema iedzīvotāji, radinieki un draugi. Krājas atmiņu stāstījumi, dzīvesstāsti, fotogrāfijas. Veltot visu savu laiku lībiešu kultūrmantojuma izpētei un materiālu vākšanai, bija aizritējuši desmit gadi. Latvijā sākās Atmoda.

Valda Šuvcāne aktīvi piedalījās atjaunotnes procesos. Viņa iesaistījās Latvijas Kultūras fonda darbā, Latvijas Tautu foruma darbībā, bija viena no aktīvākajām Līvõd īt (Līvu savienība) atjaunošanas organizatorēm, daudz laika veltīja lībiešu popularizēšanai sabiedrībā un medijos. 1989. gada novembrī darbību atsāka Līvu savienība. Valda Šuvcāne bija viena no darbīgākajām atjaunotās lībiešu sabiedriskās organizācijas biedriem. 1992. gadā tika atjaunots lībiešu mēnešraksts Līvli, no 1991. gada sāka izdot Lībiešu kalendāru – gadagrāmatu. Valda Šuvcāne bija aktīva šo izdevumu autore un abos izdevumos publicējusi nozīmīgus rakstus par lībiešu kultūru.

Sadarbībā ar Līvu savienību V. M. Šuvcāne ierakstīja lībiešu valodas paraugus divos CD diskos: „Kāzas jūrā” (2003) un Latviešu–lībiešu sarunvārdnīca (2005).

Arī pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvesvietu Kolkā 2006. gadā, Valda turpināja darboties ar lībiešu kultūru saistītās lietās – popularizēja lībiešu valodu, kultūru un tautas tradīcijas interesentiem, kas iegriezās viņas mājās, piedalījās ar lekcijām lībiešu izcelsmes bērnu un jauniešu nometnē Mazirbē, vadīja lībiešu valodas stundas Kolkā, sniedza konsultācijas lībiešu lietās.

Par mūža ieguldījumu lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā Valda Marija Šuvcāne ir apbalvota ar Lielo Folkloras balvu un Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (2002), Rīgas Latviešu biedrības pirmo Andreja Krastkalna balvu (2003), Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu (2006).

Meita - Baiba Šuvcāne.

Avots: livones.net