Vaidelotis Apsītis dzimis 12.11.1921. bija sabiedrisks darbinieks un aktīvi darbojās Latvijas Republikas teritorijā līdz 2007. gadam.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Vaidelotis Apsītis bija saistīts ar šādām organizācijām:

• ""Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds""
• ""Latvijas arhitektūras muzeja fonds""
• Latvijas Ordeņu brālība
• Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds

Viņš nomira 85 gadu vecumā, 2007. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Vaidelotis Apsītis varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv

****************************************************

N MEMORIAM

Vaidelotis Apsītis
(12.11. 1921. – 26.05. 2007.)

Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa savulaik ar lielu gandarījumu ieteica “Rīgas balvai” LZA goda locekli Vaideloti Apsīti. Tikko bija iznākusi eseju grāmata “Esmu Rīgas puika” un tā atgādināja, ko puika bija darījis dzimtās pilsētas labā.

Tāpēc balvas pieteikums skanēja: “par nozīmīgiem pētījumiem Rīgas kultūrvēsturē un arhitektūras vēsturē.”

Vaidelotis Apsītis (dz.12.11.1921. Rīgā), beidza Šampoliona liceju (Francija, 1939) un LVU Arhitektūras fakultāti (1949), visu mūžu bija saistīts ar Rīgas arhitektoniskā tēla veidošanu un arhitektūras vēstures un kultūrvēstures pētniecību. Viņš ir bijis Rīgas galvenais arhitekts (1959– 1960), vadījis Rīgas pilsētas Ģenerālplāna biroju (1960 – 1964), strādājis institūtā “Pilsētprojekts”un dažādos ar Rīgas pilsētas plānošanu saistītos vadošos amatos. Docējis RTU Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā (60.– 70. gados).

V. Apsītis piedalījies vairāku nozīmīgu objektu projektēšanā – LZA Augstceltnes, vairāku tirdzniecības centru un dzīvojamo māju, metrostacijas “Rīga” un Latvijas paviljona PSRS Tautas Saimniecības sasniegumu izstādē (abi – Maskavā) izveidē.

Latvijas Arhitektu savienības biedrs (1957), Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1994), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995), Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (1999).

Vaidelotis Apsītis publicējis vairāk nekā 400 rakstu par pilsētbūvniecību un Rīgas/Latvijas kultūras pieminekļiem. Savu erudīciju un lielo pieredzi pielietojis diskusijās un pilsētbūvniecisko projektu un pieminekļu vērtēšanas komisijās.

V. Apsīša monogrāfijas ieguvušas speciālistu augstu atzinību un lasītāju cieņu. Tās veltītas būtiskiem Rīgas vēstures jautājumiem: “Brāļu kapi” (1982, 1995), “Kārlis Zāle” (1988), “Brīvības piemineklis” (1988, 1993), “Pie nacionālās savdabības avotiem” (1999). Visi minētie darbi veicinājuši sabiedrības izglītošanu Rīgas kultūrvēstures jautājumos un audzināšanu patriotisma garā. Jaunākais darbs “Esmu Rīgas puika” (2005) esejās atklāj Rīgu 20.gs. 20. gados un vēlāk– laika posmā, par kuru mums joprojām trūkst uz faktu materiāla pamatotas un emocionāli iedarbīgi pasniegtas atmiņu literatūras.

Vaidelotis Apsītis bija apbrīnojami gaiša lielas kultūras personība. Atsaucīgs Zinātņu akadēmijas aktivitātēm, laipns, izturēts. Liekas, ka apmeklēt LZA Augstceltni viņam īpaši patika. Ne velti akadēmija 60. dzimšanas dienā saņēma no sava goda locekļa Vaideloša Apsīša oriģinālu dāvanu – apmēram 15 cm garu tā stiegrojuma nogriezni, kāds pielietots šīs Rīgā pirmās dzelzbetona augstceltnes celtniecībā. Tā sakot, liecība tam, cik pamatīga šī būve un vēlējums, lai turas gan Augstceltne, gan akadēmija. Paldies, mīļais un godātais Apsīša kungs!

Sit tibi terra levis!

Latvijas Zinātņu akadēmija