Barons Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlipenbahs bija jurists un dzejnieks, Ulmales un Jamaiķu muižu īpašnieks Kurzemē. U. fon Šlipenbahs savā laikā bija iecienīts dzejnieks, romantiskā un saistošā ceļojuma apraksta pa Kurzemi „Malerische Wanderungen durch Kurland” (1809) autors.

Publicēja arī latviešu dzejnieka Neredzīgā Indriķa dzeju tulkojumus vācu valodā

Celies no Šlipenbahu dzimtas.

Dzimis 1774. gada 18. maijā Dižvormsātes muižas īpašnieka ģimenē. Mācījās Jelgavas Pētera akadēmijā (1789—1790).

1790. gadā uzsāka tieslietu un filozofijas studijas Kēnigsbergā, kur apmeklēja arī Kanta lekcijas, un turpināja tās Leipcigā.

No 1794. līdz 1796. gadam bija krievu militārajā dienestā.

1796. gadā viņš atgriezās Kurzemē, apprecējās ar Amāliju Mēdemu un saimniekoja savā Ulmales muižā Baltijas jūras krastā. Profesionālo karjeru uzsāka kā Piltenes apgabala notārs (1799—1807), vēlāk bija Piltenes landrāts (1807—1818). Šajā laikā sāka savu literāro darbību un izdeva dzejas krājumu "Kuronija, tēvzemes dzeju krājums" (Kuronia, eine Sammlung vaterländischer Gedichte) trīs sējumos (1806-1809) un 1809. gadā Jelgavā "Gleznainos ceļojumus pa Kurzemi" (Malerische Wanderungen durch Kurland).

Savos 1809. gadā Jelgavā, Rīgā un Leipcigā izdotajos sacerējumos viņš ievietoja arī latviešu dzejnieka Neredzīgā Indriķa dzeju tulkojumus, vēlāk Šlipenbahs viņa dziesmas publicēja Berlīnes laikrakstā "Der Freimütige".

No 1814. gada Šlipenbahs bija Zemnieku stāvokļa uzlabošanas komisijas (Kommission zur Verbesserung des Zustandes der Bauern) loceklis, kas sagatavoja dzimtbūšanas atcelšanu Piltenes apgabalā un visā Kurzemes guberņā 1818. gadā.

Pēc Piltenes apgabala pievienošanas Kurzemes guberņai 1818. gadā viņu iecēla par Kurzemes galma virstiesas padomnieku.

1821. gadā viņš Kurzemes hercogienes Dorotejas piemiņai Jelgavā izdeva "Dziesmu vaiņagu" (Liederkranz).

1822. gadā bija Kurzemes provinces likumdošanas komisijas priekšsēdētājs Baltijas guberņu likumu sakārtošanas projekta sastādīšanai.

Miris 1826. gada 20. martā Jelgavā.

Sabiedriskā darbība

Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs (1815), no 1821. gada pildījis redaktora pienākumus. Sv.Pēterburgas ložas „Zum flammenden Stern” brālis (1822).

Darbi[labot šo sadaļu

• Kuronia: eine Sammlung vaterländischer Gedichte. Mitau, 1806.
• Ikonologie des jetzigen Zeitalters oder Darstellung einiger allegorischer Personen nach heutiger Sitte. Riga: Hartmann, 1807.
• Malerische Wanderungen durch Kurland. Hannover-Döhren. Riga u. Leipzig, Hartmann, 1809. (atkārtots izdevums: v. Hirschheydt, 1974.)
• Libau am 13. Oktober 1808: ein Denkmal für Freunde der Menschheit und des Vaterlandes. Mitau: J.F. Steffenhagen und Sohn, 1808.
• Lebensblüthen aus Süden und Norden in Wahrheit und Traum. Hamburg: Perthes und Besser, 1816.
• Erinnerungen von einer Reise nach St. Petersburg im Jahre 1814. Hamburg, 1818.
• Briefe aus Dorpat und Riga. Hamburg: Perthes und Besser, 1818.
• Gedichte mit Christian Erhard Langhansen. Mitau: Steffenhagen, 1818.
• Lied des blinden lettischen Naturdichters Indrik aus Appricken, im Ausdruck der Gefühle seines Volks gesungen, und übersetzt vom Freyherrn von Schlippenbach. Mitau: Steffenhagen, 1820.
• Liederkranz. Dem Andenken der verstorbenen Frau Herzogin Dorothea von Kurland. Mitau, J. F. Steffenhagen und Sohn 1821.
• Nachgelassene Gedichte. Mitau: Steffenhagen, 1828.

Īpašumi

Dižvormsātes muižas un Jaunsieksātes muižas īpašnieks (1800—1806), Jamaiķu muižas īpašnieks (1815).