Pēc citām ziņām - dzimis 03.02.1949

*****

Pagājušās otrdienas vakarā Kr. Valdemāra ielas 20. nama kāpņu telpā tika atrasts līdz nāvei piekauts Drošības policijas Analītiskās daļas priekšnieks Uldis Ronis. Viņš nomira no daudziem iekšējiem asinsizplūdumiem. Šīs ēkas piektajā stāvā atrodas fonds Drošība, un U. Ronis tika atrasts dažus stāvus zemāk.
Pēc NRA rīcībā esošās informācijas, minētās dienas vakarā U. Ronis un vēl divi Drošības policijas darbinieki bijuši fondā Drošība. Kad visi gribējuši iet projām, divi policijas darbinieki teikuši, ka vēl bridi uzkavēsies, bet U. Ronis devies lejup un sacījis, ka pagaidīs viņus automašīnā. Abi policijas darbinieki, kā paši liecinājuši, palikuši fondā vēl 10-15 minūtes un tad, dodoties lejā, dažus stāvus zemāk ieraudzījuši guļošo U. Roni.
Izslēdzama versija, ka Ronis pats būtu kritis pāri kāpņu margām, jo kāpnes ir izveidotas plašā lokā un, ja viņš patiešām kristu, tad tiktu atrasts nevis dažus stāvus zemāk, bet gan pašā apakšā. lespējams, Ronim ar kādu (kādiem) ir izraisījies konflikts. Izdarītā slepkavība mazāk atgādina iepriekš sagatavotu izrēķināšanos - pret viņu nav lietoti ne šaujamieroči, ne aukstie ieroči. Ja kāpņu laukumā ir izraisījies incidents, to acīmredzot vajadzētu dzirdēt šīs mājas iemītniekiem (kāpņu telpā ir laba akustika) - zem fonda Drošība atrodas laikraksta Atmoda Atpūtai redakcija, vēl stāvu zemāk Tautas banka, bet šo organizāciju durvīm pretējā pusē atrodas dzīvokļi. Pašlaik notiek lietas izmeklēšana un tiek noskaidroti slepkavības motīvi. Ulda Roņa vārds presē vairākkārt parādījās sakarā ar Saeimas piecīšu lietu. Viņš bija galvenais liecinieks Saeimas deputāta Aivara Kreitusa prāvā. Ronis sākotnējā pratināšanā atzinis, ka, būdams VDK darbinieks, sadarbojies ar aģentu Anatolijs (domāts Kreituss), konkrēti stāstījis par to, kad, uz cik ilgu laiku Anatolijs devies ārzemju komandējumos, kādu informāciju viņam sniedzis utt. Tomēr pēc dažām dienām savas liecības mainījis par labu Kreitusam, apgalvodams, ka Kreitusu sajaucis ar kādu citu savu augstskolas biedru (Ronis kopā ar Kreitusu mācījušies Rigas Politehniskajā institūtā). Pēc Kreitusa attaisnošanas presē parādījās intervija ar ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu, kurš pastāstīja, ka Ronis bijis pie viņa un atzinies, ka liecības mainījis tāpēc, ka baidījies par savu un savas ģimenes drošību - Krievijas VDK joprojām esot ieinteresēta piecīšu lietu izbeigšanā. Kreitusa lietas atkārtotā izskatīšanā Ronis gan mēģināja vēlreiz teikt, ka Kreitusu aprunājis, tomēr beigās atzina, ka viņam saruna ar ģenerālprokuroru bijusi, un presē publicētais atbilst patiesībai. Šobrīd piecīšu lietas ir iesaldētas uz neparedzamu laiku vai varbūt pat izbeigtas - Saeima ir pieņēmusi lēmumu atļaut kandidēt vēlēšanās arī VDK ārštata darbiniekiem. Ulda Roņa noslepkavošanas apstākļus un motīvus vēl mīklainākus padara tas, ka attiecīgās tiesībsargājošās iestādes šo faktu tur slepenībā - presei pieejamajos lekšlietu ministrijas ikdienas ziņojumos par šādu slepkavību nebija ne vārda...

Avots: Neatkarīgā rīta avīze, 20.02.1996