Tutanhamons bija 18. dinastijas 13. faraons. Viņš valdīja laika posmā no 1333. līdz 1323. gadam pirms mūsu ēras, kas Senās Ēģiptes vēsturē pazīstams kā Jaunās valsts laika posms.

Tutanhamons kļuva par faraonu 10 gadu vecumā 1333. gadā pirms mūsu ēras, nomira pēc deviņiem valdīšanas gadiem.

Iespējams, tieši ietekmīgu padomdevēju dēļ īsā laika periodā viņš paspēja radikāli reorganizēt valsts reliģisko politiku, kā arī galvaspilsētu pārvietoja atpakaļ uz Tēbām.

Tiek uzskatīts, ka Tutanhamona tēvs Ehnatons vēlējies iznīcināt ticību ēģiptiešu dieviem un tā vietā pielūgt saules disku Atenu jeb Atonu.

Tutanhamons, cenšoties apslāpēt šo revolūciju, lauza kāju un gāja bojā no infekcijas brūcē.

1922. gadā Tutanhamona kapenes pie Tēbām atklāja angļu ēģiptologs Hovards Kārters.

Kopā ar viņa kapenēm H. Kārters atklāja arī lielu mākslas priekšmetu kolekciju. Pašlaik Tutanhamona mūmijas maska glabājas Ēģiptes muzejā. Par viņa radiniekiem nav skaidru liecību.

Ir pastāvējušas vairākas teorijas par faraona nāves iemesliem. 2010. gada sākumā vairāku valstu zinātnieki pieņēma par viņa miršanas iemeslu pārciesto malāriju.

Faraons Tutanhamons ir viens no pazīstamākajiem Ēģiptes valdniekiem, kurš parasti tiek atveidots kā majestātiska un dievišķa būtne, taču patiesībā jaunietis, kurš nomira aptuveni 18 gadu vecumā, vairāk izskatījās kā nīkulis.

2014.g. pie šāda secinājuma nonākusi zinātnieku komanda Itālijas Mūmiju institūta vadītāja Alberta Cinka vadībā, kura sagatavojusi dokumentālo filmu Tutankhamun: The Truth Uncovered, kas šajā nedēļas nogalē būs skatāms kanālā BBC One.

Speciālisti izskaitļojuši, ka Tutanhamons, kurš dzīvoja XIV gadsimtā pirms mūsu ēras, bijis ar šķībiem zobiem, kleinām kājelēm un ļoti sievišķīgiem gurniem. Tutanhamona ģimenes locekļu ģenētiskā analīze parādījusi, ka viņa vecāki bijuši brālis un māsa, kas tālaika Ēģiptē bija parasta prakse, taču bieži noveda pie slimīgiem pēcnācējiem.