Tomass Mors

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
07.02.1478
Miršanas datums:
06.07.1535
Papildu vārdi:
Thomas More, Moors
Kategorijas:
Advokāts (-e), Aristokrāts, Filozofs, Jurists, Muižnieks, Politiķis, Publicists, Rakstnieks, Sabiedrisks darbinieks, Svētais, Tulkotājs, Valdības loceklis
Tautība:
 anglis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Tomass Mors bija angļu valsts darbinieks, rakstnieks, filosofs un pazīstams Renesanses humānists. Romas Katoļu baznīcas un Anglikāņu baznīcas svētais. Mors bija Reformācijas pretinieks.

Dzimis Londonā tiesneša Džona Mora ģimenē. Pirmo izglītību viņš ieguva Svētā Antonija skolā.

1490.g. Divpadsmit gadu vecumā Mora tēvs viņu nodeva pāža dienestā galmā pie Kenterberijas kardināla, kurš bija humānisma atbalstītājs un atstāja lielu ietekmi uz Moru. Redzot Mora potenciālu kardināls rekomendēja Tomasu studijām Kenterberijas koledžā Oksfordas universitātē. Šeit viņš sākotnēji apguva filosofiju, bet vēlāk turpināja studijas jurisprudencē.

1494. gadā Mors atstāja Oksfordu, lai uzsāktu advokāta gaitas Londonā.

Laika posmā no 1499. līdz 1504. gadam Mors sāka pastiprināti interesēties par teoloģiju un domāja par atteikšanos no jurista karjeras par labu garīdzniecībai. Ilgāku laiku viņš dzīvoja kopā ar mūkiem un nodevās garīgajiem vingrinājumiem kopā ar viņiem. Pēc ilgākas svārstīšanās viņš, tomēr izvēlējās valsts darbinieka karjeru.

1504. gadā tika ievēlēts parlamentā. Visu atlikušo dzīvi viņš turpināja ievērot mūkiem līdzīgu askētisku dzīvesveidu un daudz laika veltīja lūgšanām.

1510. gadā viņu iecēla par vienu no Londonas jaunākajiem šerifiem.

No 1517. gadā karaļa Slepenās padomes loceklis.

1521. gadā viņu iecēla par bruņinieku (seru). Viņš krasi iestājās par nodokļu samazināšanu, par ko tika aretēts viņa tēvs, Bet Moram nācās maksāt milzīgu sodu.

No 1523. gada aprīļa līdz 1523. gada augustam ieņēma Kopienu palātas priekšsēdētāja amatu.

No 1525. gada decembra līdz 1529. gada novembrim Lankasteras hercogistes kanclers.

Pēdējais amats, ko viņš ieņēma bija visas Anglijas Karalistes kanclera amats, kurā viņu iecēla 1529. gadā.

Iemesls viņa demisijai 1532. gadā bija nevēlēšanās zvērēt uzticību karalim kā jaunizveidotās Anglijas Baznīcas galvai un atzīt viņa bērnus par likumīgiem troņmantiniekiem. Mors uzskatīja, ka to drīkst darīt tikai pāvests, jo Mors bija pārliecināts katolis.

1535. gada 17. aprīlī tika arestēts kā valsts nodevējs, ieslodzīts Tauerā.

1535. gada 6. jūlijā sodīts ar nāvi, nocērtot galvu.

1935. gadā atzīts par ticības mocekli un svēto.

***

1516. gadā iznāca Mora traktāts dialoga veidā - "Zelta grāmata, derīga un jocīga, par vislabāko valsts iekārtu un par jaunu salu Utopiju" (1516), kurai pateicoties, radās pats termins "utopija".

Tā iznāca reizē ar Erasma darbu "Institutio principis christiani", kas tāpat kā Mora traktāts bija veltīts valsts teorijai un polemiski vērsts pret Nikolo Makjavelli uzskatiem par valsti.

Mors attēloja iekārtu, kurā īpašums pieder sabiedrībai, aprakstīja ražošanas (amatniecības) sabiedriskošanas ideju, saistot to ar darba kolektīvās organizācijas un sadales principu. Viņa ideālajā sabiedrībā ļaudis dzīvo apstākļos, kad pastāv vienlīdzība darbā, nav pretstata starp pilsētu un laukiem, visu kopā regulē demokrātiska pārvalde. Cilvēki strādā 6 h dienā, pārējo laiku veltot sevis attīstīšanai un pilnveidošanai zinātņu un kultūras jomās.

Pateicoties šim darbam Mors tiek uzskatīts par utopiskā sociālisma pamatlicēju.

Mors piedalījās polemikā arī pret vairākiem reformācijas pārstāvjiem, nodarbojies ar tulkošanu no latīņu un grieķu valodām, kā arī ar rakstniecību (vairāku poēmu autors).

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Birkas