Režisora Pētera Krilova dzīvesbiedre.

Munkēvica izstādēs piedalījās no 1978. gada, bet par Mākslinieku savienības biedri kļuva 1987. gadā. Mākslinieces darbi atrodas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā un citās kolekcijās.

Absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju, māksliniece izveidoja lielu, dinamisku bronzā atlietu kompozīciju "Valmieras puikas" (1977), kas sastāv no trīs figūrām. Sākotnēji skulptūra atradās pie Valmieras novadpētniecības muzeja, bet 2006. gadā pārcelta pie Vidzemes Augstskolas.

Munkēvicas akmens tēlniecības darbos, kas veidoti 70. gados, var vērot nevis ārēju patosu, bet gan sevī vērstos, savrupos un pirmatnīgā izteiksmē kaltos tēlus: "Jumīte" (1981), "Ceļiniece" (1982), "Ceļa stabiņš" (1983), "Bailulis ar bērnu" (1982), kas liecina par personības vēlmi pietuvoties tēlniecības senākajām izpausmēm, norādīja Dobičins.

Nozīmīga Munkēvicas daiļrades joma bija arī medaļu māksla, it īpaši portretu medaļas, kas veltītas nozīmīgām kultūras jomas personībām. Viens no ekspresīvākajiem medaļu mākslas cikliem bija "Cilvēks rāmī" (1984-1986, bronza), kur monumentālā figūra ievietota mazajā rāmī, iespējams, bija kā radoša gara un brīvības alku alegorija.