Visu Rīgu dažas dienas pirms 1926. gada 18. novembra valsts svētkiem šokēja Šekspīra lugas sižeta cienīga traģēdija graviera Stefana Berca puspagraba dzīvoklī Brīvības ielā 28. Izmantojot brīdi, kad dēls aizbraucis darīšanās uz Liepāju, viņa māte Doroteja Rudzinska nolēma noindēt ar ciankāliju savu vīru Teofilu Rudzinski, Stefana patēvu. Pēdējais jau 17 gadus pēc triekas paralizēts gulēja gultā un bija kopjams. 55 gadus vecā Doroteja arī agrāk bija žēlojusies, ka viņai tāda dzīve apnikusi. Plāns bija vispirms iedot ciankāliju paralizētajam vīram un tad noindēties pašai. Taču viss iznāca citādi. Doroteja iedeva indi vīram, taču sev domāto devu, iejaukusi krūzītē ar brūkleņu zaptsūdeni, atstāja virtuvē uz galda, vēl kavēdamās pie mirstošā dzīvesbiedra un rakstot atvadu vēstuli. Tajā brīdī mājās pārradās Stefana Berca 31 gadu vecā sieva Mērija. Pēc vīra pavadīšanas uz staciju viņa iesteidzās virtuvē, jo griboties dzert.

Mērija iztukšoja uz galda atstāto zaptsūdens krūzīti un uzsauca vīramātei, ka pagatavos tai jaunu. Doroteja, šausmās par notikušo, steidzās vēl pierakstīt zīmītē, kas noticis, un tad iedzēra indi arī pati. Traģēdijas beigu daļu bija redzējis blakus dzīvojošais 15 gadus vecais Mērijas Bercas brālis, kurš izsauca policiju, kurai atlika vien konstatēt triju cilvēku nāvi. Jāpiebilst, visi kaimiņi slavēja šo ģimeni kā ļoti saticīgu un kārtīgu.