Dzimis 1884. g. Taurkalnes pagasta Šmīdē.

Mācījies Pētermuižas pamatskolā, Jelgavas ģimnāzijā. Tērbatā studējis tieslietas.

Savu jurista praksi sāk dzimtajā Taurkalnes (toreiz Valles) pagastā kā pagasta tiesas priekšsēdis.

No 1920.g.miertiesnesis Jaunjelgavā. No 1921.g. Jelgavas apgabaltiesas loceklis.

1923 - 1927.g. Tiesu palātas loceklis, pēc tam tās civildepertamenta priekšsēdis.

Vienlaicīgi strādā Tieslietu ministrijā par juristkonsultācijas locekli. 

K.Ulmaņa prezidentūras laikā piedalījies jaunā Civillikuma un citu likumprojektu izstrādāšanā.

Darbojās Baltijas juristu birojā un Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Vācu okupācijas laikā latviešu pašpārvaldē divas reizes (1941. un 1944.g.) tieslietu ģenerāldirektors. Ģen.R.Bangerska Latvijas Nacionālās Komitejas loceklis.

1945.g. dodas bēgļu gaitās uz Zviedriju. Iegūst arhivāra darbu Lundā.

Miris 1955.g. 70 gadu vecumā.

****************************************************

Dzimis 1884. g. 24. martā Valles pag. Šmīdes muižā tās īpašnieka ģimenē.

Tēvs Andrejs, māte Katrīne, dz. Vecvagare. Latvietis, luterticīgs.

1893.–95. g. mācījies Valles otrajā pagastskolā (Pētermuižas skolā), no 1895. g. Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1903. g. ar sudraba med.).

No 1903. g. 2. semestra studējis tieslietas TU (beidzis 1908. g. nov. ar sudraba med.).

1908.–15. g. lauksaimnieks dzimtajās mājās.

1. pasaules kara laikā 1915.–16. g. bēgļu gaitās, dzīvojis Harkovā.

1916. g. neilgu laiku notāra Fedosejeva notariāta darbvedis.

1916. g. okt. mobilizēts Krievijas armijā, no 1917. g. apr. kara laika ierēdņa v. i. 376. Vitebskas kājnieku družīnā Luckas apr. (no 1917. g. jūn. družīnas tiesas darbvedis).

1917. g. okt. apstiprināts kolēģijas sekretāra civildienesta rangā.

1918. g. febr. atvaļināts, atgriezies Harkovā pie mātes, ar viņu kopā rudenī atgriezies Latvijā, dzimtajās mājās.

1919. g. pavasarī neilgu laiku dienējis Padomju Latvijas armijā.

No 1919. g. Valles pag. tiesas priekšsēdētājs, no 1920. g. maija Jaunjelgavas iecirkņa miertiesnesis, no 1921. g. 24. febr. Jelgavas apgabaltiesas loceklis, no 1923. g. 4. sept. Tiesu palātas loceklis (1927. g. 22. nov.–1940. g. palātas Civildepartamenta priekšsēdētājs).

1928. g. maijā iecelts par Valsts prezidenta pilnvaroto pārstāvi Centrālajā vēlēšanu komisijā, no 1928. g. nov. Tieslietu ministrijas juriskonsultācijas loceklis.

Bijis Baltijas valstu Juristu biroja komitejas loceklis.

No 1935. g. Civillikuma projekta izstrādāšanas komitejas loceklis.

Darbojies biedrībā “Aleksandra Būmaņa piemiņas fonds”, Latvijas Juristu biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Latviešu labdarības biedrībā, Latviešu dziedāšanas biedrībā, Latvijas un PSRS tautu kulturālās tuvināšanās biedrībā, Latvijas Tiesnešu biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā, Valles Lauksaimniecības biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 25. nov. ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli iecelts par Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāta Kodifikācijas daļas vecāko konsultantu.

Vācu okupācijas laikā Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Tiesu palātas Civildepartamenta priekšsēdētājs, palātas priekšsēdētāja v. i., 1941. g. un 1944. g. bijis Tieslietu ģenerāldirekcijas ģenerāldirektora v. i., arī ģenerāldirekcijas pastāvīgās juriskonsultācijas loceklis.

1944. g. 17. martā parakstījis Latvijas Centrālās padomes memorandu ar prasību par Latvijas suverenitātes atjaunošanu.

1944. g. sept. ar tiesu iestādēm evakuēts uz Vāciju.

1945. g. martā atgriezies Liepājā kā Latvijas Nacionālās komitejas ģenerālprokurors. 1945. g. 2. maijā Liepājā izveidotās Tautas padomes loceklis, plānotās Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs.

1945. g. 8. maijā bēgļu laivā devies uz Zviedriju. Strādājis par arhīva darbinieku Lundā.

Bijis Lundas Latviešu ev. lut. draudzes priekšnieks, LELB pārvaldes Zviedrijā konsultants.

Bijis A. Švābes rediģētās un 20. gs. 50. gados Stokholmā izdotās “Latvju enciklopēdijas” līdzstrādnieks.

Miris 1955. g. 4. jūn. Lundā, Zviedrijā.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II, III šķ.; Lietuvas Ģo III šķ.

Precējies 1921. g. 16. maijā ar Irmu Strautnieci (1891. g. 9. jūn. Taurkalnes pag.– 1952. g. 6. febr.), dēli Ilmārs Vitauts (dz. 1923. g. 19. okt.), Gunārs Andrejs (dz. 1927. g. 26. aug.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1187. l.; 27. apr., 295. l.; 3727. f., 1. apr., 26. l., 279. lp.; LVD; EVP; LE (I) 3. sēj.; Rumpēters A. Teodoram Zvejniekam 70 mūža gadu. Laiks. 1954. g. 20. marts; J. Miris Teodors Zvejnieks. Laiks. 1955. g. 15. jūn.; Ozoliņš K. Teodors Zvejnieks aizgājis mūžībā. Universitas. 1955. Nr. 2; Val-ietis E. Teodoru Zvejnieku pieminot. Vita Nostra. 1956. Nr. 6; AL.

No T. Zvejnieka 1940. g. 18. jūl. raksta tieslietu ministram J. Pabērzam: “Iepriekšējos gados Tieslietu ministrija vairākos gadījumos piešķīra tiesu darbiniekiem komandējumus uz ārzemēm. Sakarā ar manu līdzdarbību civillikuma sagatavošanā, kas prasīja vairāku gadu intensīvu darbu, Ministrija atrada par pelnītu piešķirt arī man šāda veida gratifikāciju atpūtas izbraukumam. Diemžēl komandējumā nevarēju tūliņ doties smagas slimības dēļ ģimenē, bet, kad pēc dažiem mēnešiem stāvoklis šajā ziņā uzlabojās, starptautisko dzīvi bija pārņēmis kara satraukums. Šādu iemeslu dēļ atkārtoti esmu spiests bijis lūgt resora vadību atļaut, ka man piešķirto balvu izlietoju, pēc apstākļu uzlabošanās, kādiem lūgumiem ministra kungs atradis par iespējamu piekrist. Apstākļi uz labo pusi nav mainījušies arī vēl pašreiz. Ziņojot Jums, Ministra kungs, par augstāk minēto, atļaujos lūgt Jūsu piekrišanu atstāt man vēl līdz turpmākam tiesību uz piešķirto komandējumu. [Tieslietu ministra J. Pabērza rezolūcija 18. jūl.: Piekrītu.]” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1187. l., 28. lp.)