Teodors Vilis Aselbaums piedzima 1922.gadā Talsu apr. Vandzenes pag.

1941.gada tautas skaitīšanā dzīvojis Talsu apr., Vandzenes pag., Vandzenē, "Čiekuros".

Arestēts 23.07.1952. Dienēja vācu armijā, bija nacionālo partizānu grupā. Krimināllieta nr. 10617.

Viens no 70 čekas tiesātiem Talsu novada Nacionālo partizānu grupu vadītājiem.

Notiesāts uz 25 gadiem.

Latviešu politieslodzītais Teodors Aselbaums 1976.gadā atradās Urālu soda nometnē Nr. 36, Permas apgabala Čusovskas rajona Vsjesvjatskoje ciemā. Viņš ir viens no 36 politieslodzītajiem, kas 1975. gada septembri nosūtīja PSRS Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājam Podgornijam iesniegumu par politieslodzīto statusa piešķiršanu.
Dokumentā aprakstītas Aselbauma īpašības. Viņš ļoti labi orientējas apkārtējā vidē, viņa intelektuālā attīstība ir augstāka par vidusmēra, viņš ir tiešs, atklāts, vienkāršs un sabiedrisks. Neskatoties uz līdz šim pieredzēto, Aselbaums arvien vēl tic labajam un pozitīvajam cilvēkā. Tic  Dievam, bet bez liekam ārišķībām. Cieš neurotisku bezmiegu. Neskatoties uz lielo pagurumu un  vecumu, viņš ir dziļi morāls savā dzīves veidā, pat līdz sīkumam.
Protams, runa ir par morāli ieslodzījuma apstākļos.
Tālāk rietumos saņemtajā dokumentā publicēta Teodora Aselbauma vēstule draugam Manfrēdam Indriksonam Rietumvācijā.Vēstule saņemta krievu tulkojumā, tad tā atkal tulkota atpakaļ latviski.
Teodors Aselbaums raksta:
Sveicinu tevi, Manfrēd! Ir 1976. gads. Aizsteidzies laiks, un līdz ar to pagājusi ari dzīve. Domas arvien biežāk atgriežas pagātnē, lai kritiski novērtētu noieto dzīves ceļu.
Domāju, ka tavā atmiņā nav izgaisušas tās dienas, kad mūsu dzīves sākumā mūsu dzimtenes
neatkarība pēkšņi tika sagrauta? Jau pašā jaunībā vajadzēja atvadīties no iecerēm un nākotnes ideāliem. Pār Eiropu savilkās kara draudu melnie mākoņi. Mūsu dzimteni samina okupantu zābaks, sabradājot visu, kas mums bija svēts. Kā šodien acu priekšā 41.gada vasara, ziedoša, saulaina, bet prieka vairs nebija.
Sākās karš un izmētāja mūs pa pasauli. Tev, draugs, palaimējās,— tevi kara vētras aiznesa brīvā
pasaulē, kur tu vari dzīvot normālu dzīvi.
Bet man... Apdzisa kara liesmas, visi ļaudis brīvā pasaulē priecājās par uzvaru...
Pār mums tai pašā laikā gūlās terrora nakts. Briesmīgi bija raudzīties, kā turpinājās 41. gadā iesāktā mūsu tautas plānveidīgā iznicināšana.
Nebrīnies, draugs, ka es nerakstu neko par savu dzīvi, bet tikai atgādinu vispārējus notikumus, man taču dzīves vienkārši nav bijis.
Kā totalitārā režīma ideoloģiskais pretinieks es tiku ieskaitīts vergu kategorijā.
Toreiz man izdevās noturēties līdz 1949. gadam, kad sākās masveida
piespiedu kolektivizācija. Visus, kas negribēja ar labu atdot savu iedzīvi un īpašumu un kļūt par kolchoznieku,— tas ir dzimtcilvēku,— tos visus izsūtīja uz Sibīriju. 
Man izvēle bija vel šaurāka — koncentrācijas nometne vai mežs. Uz ko gan mēs cerējām? — Vienkārši negribējās ticēt, ka civilizētās lielvalstis vienaldzīgi noraudzīsies uz tik daudzu nāciju likteni, tai skaitā arī uz mazo Baltijas valstu likteni. Bet visas cerības, visas pūles izrādījās veltas...
Esmu jau 24. gadu soda nometnē. Alicis vēl viens gads. Visa mana dzīve — bijusi tikai ciešanas,
pazemojumi un verga darbs. Sabeigta veselība,— dzīve pagājusi velti.
Bet es nevarēju liekt muguru okupantu priekšā, nevarēju vienaIdzīgi noskatīties kā cieš mana tauta.
Komūnistiskais režīms man ir pilnīgi nepieņemams, un es vēlos emigrēt uz brīvo pasauli. Esmu ticies ar taviem radiniekiem un lūdzu viņus nekad nesaukt tevi atpakaļ, ja viņi nevēlas tevi pazudināt.
Pēc komūnistu pasu statistikas Latvijas territorijā dzīvo vairs tikai ...0% latviešu. Tie ir cilvēki, kas dzīvo mūžigās bailēs, kam lemts kļūt par bezveida masu. Zaudējuši katru nākotnes perspektīvu, daudzi mēģina pielāgoties komūnistiskai kultūrai, tas
ir nodevībai, zagšanai, dzeršanai un citām līdzīgām "tradicijām". Šie morāli deģenerējušies ļaudis nodod saviem pēcnācējiem vēl zemiskākas īpašības nekā tās ir pašiem. Tas okupantiem tieši ir vajadzīgs, lai ar maskēta genosida palīdzību iznicinātu mūs kā nāciju.
Nedomā, ka es to visu rakstu naida apmāts. lenaids ir viena no visspēcīgākām emocijām, bet lai nīstu, — nepieciešams attiecīgs cienījams objekts.
Komūnistu ierašas un tikumi ir tādi, ka, ja vien varētu, to aiznestu cprojām visi kārtīgie un godīgie cilvēki. Bet tas ir nereāli. Mīļais draugs, es velku dzīvību ar pēdējiem spēkiem, es varbūt nekad vairs neredzēšu brīvus cilvēkus, brīvu, sabiedrību.
Es griežos pie tevis un visām latviešu organizācijām ārzemēs, — palīdziet man panākt izceļošanas
atļauju! Kā savainots putns es gribu pēdējiem spēkiem izrauties no plēsoņas nagiem, pacelties gaisā un nokļūt brīvā pasaulē. Tur krietni ļaudis palīdzēs man atkal tikt uz kājām, dziedēt cirstās brūces,
1976. gada 11. jūnijā.

Paraksts:
Teodors Aselbaums.

"Teodors Aselbaums apzīmēts par latvieti. Pēc kara pievienojies Latvijas partizāniem.
1952.g. sagūstīts un notiesāts uz 25 gadiem spaidu darbos, kurus izcietis Permas un Mordovijas nometnēs.
Cīnījies par ieslodzīto tiesībām un bijis biedru starpā ļoti populārs. Dažus gadus pirms soda notecēšanas, pieprasījis atļauju izceļot un tūdaļ ievietots nometnes psihiatriskajā nodaļā. Intensīvi "dziedināts" ar iešļircinājumiem. Pēc soda izciešanas izlaists uz Izraēlu.

Avots: "No NKVD līdz KGB"

https://tencinusarunas.wordpress.com/2024/01/03/latviesu-nacionalie-partizani-2/

https://latvietislatvija.com/Supplementary_list_2.html

Dokumenti, kas apsūdz

1976.12.18 Laiks 

https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:932501|article:DIVL20|query:Aselbaums%20

Gandrīz neticami, ja nebūtu patiesi

1978.10.14 Laiks

https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:997741|article:DIVL444|query:Teodors%20Aselbaums%20

https://dom.lndb.lv/data/obj/654675.html