Ventspils apriņķis, Ventspils, Meža iela 49–6.
Ieslodzījumā 26.02.47–24.02.51
Omskas apgabals Šerbakulas rajons.
Latvijas PSR, LDK, Pēc tam specnometin. Omskas apgabals Šerbakulas rajons, Atbrīvots 26.02.60, Krasnojarskas nov. Širas rajons
Lieta Nr. 1343.

Ar T. Sukatnieka vārdu saistās vesels laikmets mūsu vieglatlētikas sportā. Tas ir „veco meistaru laikmets" — kad izauga pirmie latvieši, kas spēja sist pat visus savus sāncenšus lielajā Krievijas impērijā. T. Sukatnieks nāk no tās mūsu sportistu paaudzes, kas kā pirmie visai pasaulei parādīja, ko spēj latvja sportists, kaut arī tam toreiz vēl bija jānes un jāaizstāv vecās un lielās Krievijas krāsas. Teodors Sukatnieks savas sporta gaitas sācis agrā jaunībā. Viņa treniņa pūles atmaksājušās ar lieliem un pat visai pasaulei vērā ņemamiem sasniegumiem. Viņa galvenā mīlestība vienmēr piederējusi diskam. Pirmo reizi sacīkstēs Sukatnieks piedalījās 1912. gadā 20. maijā un jau tad guva lielu panākumu: ar 34,56 m rezultātu izcīnīja Baltijas meistarnosaukumu diska mešanā. Tā paša gada jūnija mēnesī viņš sasniedza jaunu Krievijas rekordu — 35,60 m. Vēlāk Kijevā viņš šo rezultātu vēl laboja uz 38,50 metriem. 1914. gadā Sukatnieks pat sasniedza priekš tiem laikiem pasaules klases snieguma — 41,15 m tālumu. Apstākļi mainījās, nāca pasaules karš un tāpat kā daudziem citiem, arī Sukatniekam uz laiku savas sporta gaitas nācās pārtraukt. 1920. gadā disks atkal ir Sukatnieka rokās un rodas pirmais Latvijas rekords — 37,0 metri, kas pastāvīgi aug. Pēdējo rekordu tikai 1924. gadā Sukatniekam atņēma mūsu desmitcīņas lielmeistars Jānis Dimza. 

Bez diska mešanas, Sukatniekam savā laikā nebūt sveši nebija arī citi sporta veidi. Kārtslēkšanā tas var lepoties kā 3,55 m augstuma pārsniedzējs, lodē viņa labākā atzīme ir 13,07 metri u. t. t. Tīri vai nobrīnīties var par Sukatnieka veiklību vingroša nā. Jau sākot ar 1920. gadu T. Sukatnieks darbojas Ventspilī — gan Spara, gan arī Makkabi nodaļā kā treneris.

Avots: Sporta pasaule, 20.05.1937

Citur dzimš gads minēts 1893