15. februārī no glūdeniekiem šķīries rosīgs sabiedrisks darbinieks — Teodors Spārbergs. Neskatoties uz daudzajiem mūža gadiem, Spārberga tēvs līdz pat savai saslimšanai izpildīja vairākus sabiedriskus amatus. Pirms dažām nedēļām viņš sasaldējies un saslimis ar pleiritu. Viņš ievietots Jelgavas pilsētas slimnīcā, šeit Spārberga tēvs acis slēdzis uz mūžu. Viņš dzimis 1867. gadā 11. martā Glūdas pagastā kā Spāru māju saimnieka dēls. Ar labām sekmēm beidzis Jelgavas reālskolu. Par piedalīšanos 1905. gada brīvības kustībā bijušā Krievijas valdība to izsūtījusi uz Smoļenskas guberņu. Vēlāk viņš amnestēts un atgriezies tēva mājās. Savā dzimtajā pagastā nelaiķis piedalījies visās sabiedriskās organizācijās. Kad pasaules karā vācu armija ieņēma Zemgali, Spārbergs nepaspēja aizbraukt un vācieši to iecēla par Glūdas pagasta saimniecības pārzini. Latvijas pastāvēšanas laikā nelaiķis darbojās pagasta padomē kā priekšsēdētājs un pagasta valdes loceklis. 6 gadus viņš bija Glūdas aizsargu nodaļas priekšnieks. Viņš bija viens no tiem, kas bezbailīgi pretojās laupītājam Kaupēnam, kad tas Sildedžu priedēs gribēja Spārbergu aplaupīt. Ilgus gadus viņš sastāvēja Glūdas sadraudzīgā biedrība „Līgo" , pildīdams dažādus amatus. No dibināšanas dienas vadīja Glūdas dzimtsarakstu nodaļu un vietējā apdrošināšanas biedrībā darbojās kā revīzijas komisijas loceklis. Pēdējā laikā Glūdas lauksaimniecības biedrība to izraudzīja par savu uzticības vīru.

Avots: Zemgales balss, 18.02.1939

Mūsdienās kapa vieta izpostīta, nekopta, saglabājusies tikai neliela kapa plāksnīte.