1987. gada 8. novembrī miris PSKP biedrs kopš 1919. gada, Vissavienības nozīmes personālais pensionārs, Kara veterānu komitejas Rīgas sekcijas Latviešu sarkano strēlnieku veterānu padomes priekšsēdētājs Teodors Ludriks.

T. Ludriks dzimis 1901. gadā Bauskā strādnieka ģimenē. Savas darba gaitas viņš sāka jau bērnībā. 1918. gadā brīvprātīgi iestājās strādnieku un zemnieku Sarkanās Armijas rindās un piedalījās pilsoņu karā. Pēc Ļeņingradas Medicīniskās kara akadēmijas beigšanas 1930. gadā viņš turpināja dienestu armijā un nogāja ceļu no pulka jaunākā ārsta līdz kara hospitāļa priekšniekam. Lielā Tēvijas kara gados, organizēdams medicīniskās palīdzības sniegšanu karavīriem, kas piedalījās Ļeņingradas aizstāvēšanā, kaujās pie Staļingradas, kā arī kaujās par Berlīni, T. Ludriks parādīja sevi kā enerģisku virsnieku, pieredzējušu ārstu. Pēc Lielā Tēvijas kara viņš dienēja padomju karaspēka grupā Vācijā un Baltijas kara apgabalā. No 1959. līdz 1986. gadam T. Ludriks strādāja par inspektoru Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijā, kur 13 gadus vadīja partijas organizāciju. Viņš aktīvi piedalījās sabiedriski politiskajā dzīvē un izvērsa lielu audzināšanas darbu jaunatnes vidū.
Dzimtene un partija augstu novērtējušas T. Ludrika nopelnus, apbalvodamas viņu ar Ļeņina ordeni, diviem Sarkanā Karoga ordeņiem, I un II pakāpes Tēvijas Kara ordeni, diviem Sarkanās Zvaigznes ordeņiem, Darba Sarkanā Karoga ordeni. Tautu Draudzības ordeni, medaļām un Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem Viņam tika pasniegta nozīme «50 gadu PSKP rindās». T Ludrikam bija piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta nosaukums.

Avots: Rīgas balss, 12.11.1987