Dzimis 1900. g. 1. janv. Daugavpilī.

Tēvs Nikolajs, māte Klāra Līna Marija. Latvietis, luterticīgs.

1. pasaules kara laikā 1916. g. beidzis Karačevas valsts ģimnāziju Orlas gub., 1916.–18. g. mācījies Demidova juridiskajā licejā Jaroslavļā.

Dienējis Sarkanajā armijā, Pārtikas apgādes nodaļā.

1921. g. atgriezies Latvijā, iestājies LU Tiesību nodaļā.

1922. g. 19. jūn.–16. okt. Latgales apgabaltiesas kancelejas ierēdņa kandidāts, 1923. g. jūn.–okt. jaunākais tiesamatu kandidāts.

No 1924. g. maija atkal jaunākais tiesamatu kandidāts Latgales apgabaltiesā (no jūl. vecākais tiesamatu kandidāts); strādājis prokuratūrā.

1925. g. jūn. iecelts par papildu miertiesnesi. 1925. g. jūn. piekomandēts Latgales apgabaltiesai tiesnešu sastāva papildināšanai ar tiesas locekļa pienākumiem un atalgojumu.

1926. g. beidzis LU.

No 1926. g. 27. apr. Latgales apgabaltiesas loceklis.

1927. g. 20. dec. iecelts par Liepājas apgabaltiesas prokuroru.

1929.–30. g. pasniedzis juridiskos priekšmetus Liepājas komercinstitūtā.

No 1937. g. 26. aug. Latvijas Senāta virsprokurora biedrs.

No 1934. g. bijis 15. Liepājas aizsargu pulka Jūras aizsargu diviziona rezerves rotas komandieris un diviziona kultūras daļas priekšnieks, no 1936. g. 3. nodaļas priekšnieks.

No 1938. g. Aizsargu aviācijas aizsargs.

Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā, Rīgas Juristu biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 17. okt. apcietināts. Pārvests uz Komi apg. Vorkutas soda nometnēm. 1941. g. 8. martā piespriesti astoņi gadi ieslodzījuma.

Miris 1944. g. 10. jūn. ieslodzījumā Intā.

Precējies ar jurista Emīla Helviha (sk.) meitu Irēni Elizabeti Helvihu (dz. 1910. g. 2. maijā Ostrogožskā–1980. g. 2. martā Vācijā), dēls Oļģerts Ervīns (dz. 1935. g. 30. okt.); šķīries.

Studentu korporācijas “Fraternitas Lettica” filistrs.

A. LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 349. l.; 1612. f., 12. apr., 108. l.; 7427. f., 1. apr., 4431. l.; LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-5866. l.; LUAJ; Fraternitas Lettica gadu gaitā. Vēsturisks atskats. Albums. Rīga, 2007., 81. lpp.

No Latvijas Senāta virsprokurora F. Zilbera 1940. g. 1. nov. raksta Latvijas PSR tieslietu tautas komisariātam: “Sākot ar š. g. 17. oktobri, neieradās vairs darbā Senāta prokurors Teodors Ūdris. Viņa piederīgie otrā dienā ziņoja, ka Ūdris it kā apcietināts un Ūdra īrētā istaba noslēgta. Tā kā pie Ūdra dzīvoklī atradās viena departamenta krimināllieta, tad griezos ar rakstu pie [Latvijas PSR] Iekšlietu Tautas Komisāra [A. Jablonska] ar lūgumu izsniegt lietu Senātam, kāds lūgums arī tika ievērots. Tādā kārtā, gan netieši, ir apstiprināts Ūdra apcietināšanas fakts.” (LNA LVVA, 5213. f., 12. apr., 108. l., 44. lp.