Teodors Grasis latviešu sabiedrībā jau Latvijā bija pazīstams kā skolotājs un sabiedrisks darbinieks. Dzimis 1907.gada 18. decembrī Jelgavā. Īsi pirms kara viņa vecāki pārgāja uz dzīvi Lietuvā, grāfa Totlebena muižā, Ķedaiņos, kur tēvs uzņēmās pārvaldnieka pienākumus. Par darba centību tēvam tika piešķirta turpat jaunsaimniecība. Tomēr ilgas pēc dzimtenes stāvēja augstāk par materiālo vērtību un pēc Latvijas republikas nodibināšanas Graša ģimene pārcēlās uz Tērvetes pagasta Pasiliem. Tur Teodora Graša vecāki nodzīvoja 30 gadus un tur pagāja viņa dzīves laimīgākie gadi. Pabeidzis Tērvetes pamatskolu, tūliņ rudenī T. Grasis iestājās skolotāju institūtā Jelgavā un to pabeidza 1931.gadā. Izpildījis pienākumu pret valsti, smagās artilērijas pulkā Rīgā, Grasis veidoja savu nākotni. 1933. g. paņēmis par dzīvesbiedri dobelnieci Elzu Bolšteinu, T. Grasis stājās darbā Šķibes pamatskolā. Pēc valsts iekšēji-polītiskā, tā saucamā 15.maija, apvērsuma, par domu un vārdu cenzūras neievērošanu viņu no darba atlaida. Bet drīz atkal viņš atrada darbu Pampāļu pagastā. Darba biedru atbalstīts, jaunais skolotājs ātri atguva zaudēto iekšējo līdzsvaru un pašpaļāvību un ar visu enerģiju atkal nodevās darbam. Pampāļos viņš ātri nodibināja saskari ar sabiedrību un jaunatni, tamdēļ viņam bija jo sevišķi grūta šķiršanās, kad 1937. g. tautskolu inspektors iecēla viņu par pārzini jaunceltajā Pulkv. O. Kalpaka pamatskolā Rudbāržos. Tur skola bija vēl jāizveido un tas deva Grasim jaunu iedvesmu. Skolas un nacionāli sabiedriskajā darbā Rudbāržos Grasis ieguldīja lielāko daļu savas enerģijas un ideālisma, lai skola arī garīgi atbilstu tās cēlajam vārdam. Kad Latviju okupēja krievi, Grasis atzina, ka nespēj tālāk darboties skolā, kas nesa Latvijas brīvības cīņu simbola vārdu, un atrada par pareizu tajos apstākļos brīvprātīgi atteikties no darba. Ar drauga palīdzību, kurš bija ticis par tautskolu inspektoru, Grasis tika iecelts par skolas pārzini Penkuļos. Pēc boļševiku padzīšanas viņš atgriezās Kalpaka pamatskolā, bet krieviem atkal iebrūkot Latvijā, no turienes devās trimdā. Arī trimdā Grasis darbojās par skolotāju nometņu laikos. Viņš rakstīja arī laikrakstos. Grasis ir daudzu latviešu trimdas organizāciju biedrs un no 1961. — 1965. g. viņš vadīja Minhenes DV nodaļu. Šajā laikā viņu ievēlēja LCK Bavārijas apgabalā par pārstāvi un LCP vēlēšanās ievēlēja par tās locekli.

Avots: Latvija, 23.12.1967

Pēc īsas ārstēšanās slimnīcā Minhenē 2. septembrī veļu pulkā aizgāja latviešu skolotājs un sabiedriskais darbinieks Teodors Grasis. Liels dažādu tautību izvadītāju pulks bija pulcējies Minhenes Ziemeļu kapsētā 5. septembrī. Izvadītāji bija ieradušies arī no Ingolštates un Memingenas. Kapa vietu, blakus meitai Sarmītei, kura nomira 15 g. v., svētīja prāv. Rozītis.

Avots: Latvija, 21.09.1968

Grašu ģimenes piemineklis atrodas Bērzmuižas kapos Bērzē. Pārbedīti jeb tikai piemiņas vieta?