1942. gadā ar postvakcinālo paralizi kā potēšanas sekām miris: Atslēga, Teodors, 28 gadus vecs, dzīv. Rīgā. Infncējies 10. aprīlī, ar kailām rokām izmeklējot it kā aizrijušos suni. Šī suņa smadzenēs vēlāk atrasti Negri ķermenīši (1. kategorija). Potēšana pret trakuma sērgu uzsākta 23. aprīlī un turpināta līdz 5. maijam. Katru dienu dabūjis pa 2,0 ccm potes. Ap 29. aprīli sācis justies saguris, sajutis sāpes krustos, muskuļu sāpes, bijusi vemšana. 5. maijā paaugstināta temperatūra un pamazām izveidojies paretisks stāvoklis kājās. 8.maijā ievietots slimnīcā, kur miris ar ascendējošu Landry tipa paralizi. Mirušā pacienta smadzenes iepotētas trušiem subdurāli, bet tie divu mēnešu laikā nav saslimuši un atzīti par veseliem.
Šis ir pirmais lētālais postvakcinālās paralizēs gadījums Rīgas Pastēra institūta darbības laikā no 1914. līdz 1942. gadam. Šinī laikā potētas pret trakuma sērgu pavisam 10.005 personas. Pirmais postvakcinālās paralizēs gadījums Latvijā ir atzīmēts 1918. gadā, kas tomēr beidzās ar pilnīgu izveseļošanos.

Avots: Ārstniecības žurnāls, 01.07.1943

           Tēvija, 16.05.1942