"Laiks" 1983.gadā raksta: ""Čaks, Rīga un es!" Varens virsraksts! Visi zinām, kas ir Čaks — slavens dzejnieks un Rīgas apdzejotājs. Zinām taču arī, kas ir Rīga. Bet kas tad nu ir tas — es?  Izrādās, ka tas ir — Tālis Valdis.

Un kas ir Tālis Valdis? Tas ir Rīgā 1950. gadā dzimušā tautieša Pēkšēna skatuves vārds. Viņš mācījies E. Dārziņa mūzikas vidusskolā un tagadējā Latvijas valsts konsevatorijā diriģēšanas fakultātē. Divus gadus Rīgā bijis studentu tautas deju ansambļa "Dancis" muzikālais vadītājs, bet kopš 1977. gada darbojies par aktieri-solistu Rīgas operetes teātrī. lepazinies un vēlāk apprecējies ar kādu Kalamazū dzīvojošu jaunieti, pēdējai ciemojoties Rīgā. Tālis Valdis nu jau kādus astoņus mēnešus dzīvo mūsu pusē — Kalamazū. Tā nu tagad zinām, kas sarīkojuma nosaukumā slēpjas aiz īsā vārdiņa "es".

Milvokos 22. janvārī Valža debiju bija noorganizējusi Latviešu nama dāmu komitejas priekšniece S. Graudiņa. Programmas pirmajā daļā Tālis Valdis klausītājus aizveda Aleksandra Čaka dzejas pasaulē un Čaka Rīgā. Tanī pašpuiciski skaļas un bravurīgas vārsmas mainījās ar maigi sentimentālu un sāpīgu smeldzi, ko labi raksturoja šī programmas posma pēdējā dziesma — "Miglā asaro logs". Tālim Valdim ir patīkams balss tembrs, viņa sirsnīgais un iejūtīgais dziedājums klausītājiem patika. Programmas otrajā daļā — gan nopietnām, gan mazāk nopietnām dziesmām mūzika bija viņa paša komponēta, tā sevi godam apliecinot ne tikai par izpildošu, bet arī radošu mākslinieku. Šai programmas posmā bija astoņas dziesmas, kuras viņš dziedāja pārmaiņus paša ģitāras un elektronisko klavieru pavadījumā Pēc katras dziesmas viņš noskandēja kādu "trāpīgu" un "lipīgu" humoristisku dzejoli vai "rīmi". Sarīkojumā bija ap 120 apmeklētāju. Viņi neskopojās ar ilgiem aplausiem.

Tālis Valdis ir ieguvums mūsu sarīkojumu organizētājiem. Viņa priekšnesumiem līdzīgu programmu "mūsu pusē" sniedz vienīgi "Čikāgas piecīši", varbūt vēl kāds ansamblis. Latvijā šai žanrā pazīstams bija Roberts Vizbulis (un viņa Piltenes prāģeri), Jānis Āre (Kam uz humoru ir kāre, lai nāk klausās, ko dzied Āre!"), brāļi Laivenieki u.c. Kas vēl atceras viņu vieglās mūzikas un humora priekšnesumus, tiem būs daļējs priekštats par Tāli Valdi. Bet tikai daļējs, jo piem. Čaka dzeju melodeklamācijās un dziesmās Tālis Valdis sevi apliecināja par augstvērtīgu "nopietnās mākslas" kopēju. 

Vērojot lielo klausītāju atsaucību Milvokos, ir drosme pareģot, ka tā nebūs mazāka arī citur. Dienu vēlāk — bērnu pēcpusdienā Tālis Valdis stāstīja pasakas, dziedāja bērniem piemērotas dziesmas, uzdeva minēt mīklas, visi kopīgi gāja rotaļās. Bija jaukas stundas bērniem un viņu vecākiem."