Izglītības un preses darbinieks,Labklājības ministrijas ierēdnis.
Dzimis 1902.gada 8. maijā Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā. Mācījies vietējā pamatskolā. Pirmā pasaule kara laikā evakuējies uz Pēterpilī, kur četru gadus mācījies Sv. Katrīnas ģimnāzijā. 1919.gadā atgriezies Latvijā un  mācības trupinājis Daugavpils ģimnāzijā. Strādājis par skolotāju Vārkavas un Kalupes pamatskolās. 1924.gadā iestājies LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1930.gadā ievēlēts LU Studentu padomē. Strādājis par skolotāju Rīgas 39. pamatskolā. Daudz rakstījis Latgales presē par sabiedriski politiskiem jautājumiem. Latgales demokrātiskās zemnieku apvienības centrālās komitejas loceklis. No 1930.gada strādājis Tautas labklājības ministrijā par vecāko revidentu un meža darbu izstrādāšanas nodaļas vadītāju. 1934.gadā iecelts par darba inspektoru. 1937.gadā kā Latvijas pārstāvis piedalījies Eiropas darba inspektoru konferencē Vīnē. Pēc Latvijas okupācijas atbrīvots no darba un dzīvojis tēva mājās. Vēlāk strādājis par skolotāju Jaunaglonas ģimnāzijā. Otrā pasaules kara laikā bijis Rēzeknes apriņķa sociālās apdrošināšanas un pensiju nodaļas vadītājs un Tautas palīdzības apriņķa priekšnieka palīgs. 1944.gadā devies emigrācijā uz Vāciju. Strādājis par skolotāju Vircburgas nometnes latviešu pamatskolā. Bijis nometnes komitejas priekšsēdis un labklājības nodaļas vadītājs. 1950.gadā izceļojis uz Venecuēlu. Strādājis par ierēdni Karakasas bankā, uzturējis ciešus kontaktus ar trimdas latviešu sabiedrību.
Miris 1960.gada 25. oktobrī Karakasā, Venecuēlā.

Avots: preilubiblioteka.lv