Bosnijas horvātu aizsardzības padomes vadītājs, kinorežisors, inženieris un Bosnijas kara laikā - ģenerālis Slobodans Praļaks. Izdarījis pašnāvību Hāgā tiesas zālē, kura izskatīja un noraidīja viņa apelācijas sūdzību par 20 gadu cietumsodu, kas bija piespriests par kara noziegumiem.

Dzimis Bosnijā, Čapljinā, Dienvdislāvu slepenā dienesta UDBA virsnieka ģimenē.

Ieguvis 3 augstāko izglītību diplomus.

1970. gadā ar izcilību beidzis Zagrebas universitātes Elektroinženieru fakultāti, savā diplomdarbā piedāvājot jaunu metodi krāsu korekcijai televīzijas iekārtās.

1971. gadā ar izcilību beidzis Zagrebas universitātes Humāno un sociālo zinātņu fakultāti

1972. gadā beidzis Zagrebas Dramatiskās mākslas akadēmiju

Savas darba gaitas uzsācis Nikolas Teslas Augstskolas Elektronikas laboratorijā, bet jau no 1972. gada sevi pozicionējis kā "brīvmākslinieku".

Ieņēmis dažādus vadošus amatus Zagrebas, Osijekas un Mostaras teātros. Strādājis arī kā kinorežisors Dienvidslāvijas filmām:

• "Blesan i Tulipan" [Blesan and Tulipan],

TV drāmām 

• "Novela od Stanca" un
• "Sargaško more" [Sargasso Sea],

dokumentālām filmām

• "Smrt psa" (1980) [Death of a Dog],
• "Sandžak"
• "Duhan" [Tobacco] 

mākslas filmai

• Povratak Katarine Kožul (1989) [Return of Katarina Kožul].

1991. gadā, sākoties Dienvidslāvijas konfliktam, brīvprātīgi pieteicies horvātu armijā. Noorganizējis vienību, kura pārsvarā sastāvējusi no intelektuāļiem un māksliniekiem un aizstāvējis Sunjas pilsētu pret skaita ziņā daudzas reizes pārāko un militāri spēcīgāko Dienvidslāvijas armiju un vēlāk pret Serbu Krajinas armiju. Lai gan nebija ieguvis militāro izglītību, viņa izstrādātā taktika daudzām operācijām bija tik veiksmīga, ka tika strauji paaugstināts militārās pakāpēs, sasniedzot ģenerālmajora pakāpi.

Ievēlēts Horvātijas militārajā padomē, Horvātijas valsts komisijā sadarbībai ar ANO.

Kopš 13.5.1993. oficiāls Horvātijas un Bosnijas Hercogovīnas Aizsardzības ministriju pārstāvis. 

Tika vainots "nesamērīga spēka lietošanā pret Bosnijas musulmaņu minoritāti"

Jau 1993. gada nobembrī nonācis konfliktā ar Horvātijas Soda bataljona vadītāju M. Tutu (tiesāts Hāgā kopā ar Praljaku) un atkāpies no valsts amatiem Aizsardzības ministrijā.

Pēc kara kļuvis par uzņēmēju.

Apsūdzēts un atzīts par vainīgu kara noziegumos (angliski):

• nine counts of grave breaches of the Geneva conventions (wilful killing; inhuman treatment (sexual assault); unlawful deportation of a civilian; unlawful transfer of a civilian; unlawful confinement of a civilian; inhuman treatment (conditions of confinement); inhuman treatment; extensive destruction of property, not justified by military necessity and carried out unlawfully and wantonly; appropriation of property, not justified by military necessity and carried out unlawfully and wantonly).
• nine counts of violations of the laws or customs of war (cruel treatment (conditions of confinement); cruel treatment; unlawful labour; wanton destruction of cities, towns or villages, or destruction not justified by military necessity; destruction or wilful damage done to institutions dedicated to religion or education; plunder of public or private property; unlawful attack on civilians; unlawful infliction of terror on civilians; cruel treatment), and
• eight counts of crimes against humanity (persecutions on political, racial and religious grounds; murder; rape; deportation; inhumane acts (forcible transfer); imprisonment; inhumane acts (conditions of confinement); inhumane acts).