Slobodans Miloševičs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
20.08.1941
Miršanas datums:
11.03.2006
Papildu vārdi:
Slobodan Milošević, Слободан Милошевич, Slobodans Miloševičs, , Slobodanas Miloševičius
Kategorijas:
Kara noziedzinieks, Noziedznieks, Prezidents
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Slobodans Miloševičs (serbu: Слободан Милошевић; dzimis 1941. gada 20. augustā Požarevacā, Dienvidslāvijā, miris 2006. gada 11. martā Hāgā, Nīderlandē) bija serbu politiķis, Dienvidslāvijas un Serbijas prezidents.

Viņš bija Serbijas Sociālistiskās Republikas un Serbijas Republikas prezidents trīs termiņus laika posmā no 1989. līdz 1997. gadam, no 1997. līdz 2000. gadam S. Miloševičs pildīja Dienvidslāvijas prezidenta pienākumus. Tāpat viņš bija Serbijas Sociālistiskās partijas vadītājs kopš tās izveides 1990. gadā. ANO Starptautiskais kriminālnoziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai viņu vainoja par noziegumiem pret cilvēci, taču tiesvedība tika izbeigta pēc viņa nāves. Viņš bija viena no galvenajām personībām 1990. gados Dienvidslāvijā.

S. Miloševičs atkāpās no prezidenta amata 2000. gada 5. oktobrī pēc vairākām tautas protesta akcijām. 2001. gada 31. martā viņš tika apcietināts. Dažus mēnešus vēlāk tika uzsākta tiesvedība pret viņu Hāgā.

Viņš mira 2006. gada 11. martā Hāgas ANO kara noziegumu tribunāla cietumā no sirdstriekas,viņš cieta no augsta asinsspiediena un sirdsdarbības traucējumiem.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saiknes

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Mirjana MarkovićMirjana MarkovićSieva10.07.194214.04.2019
        2
        Moma MarkovićSievas/vīra tēvs16.11.191207.08.1992
        3
        Вера МилетичSievas/vīra māte00.00.192005.10.1943
        4Džordžs  BušsDžordžs BušsPaziņa12.06.192430.11.2018
        5Jevgēņijs  PrimakovsJevgēņijs PrimakovsPaziņa29.10.192926.06.2015
        6Jacques VergèsJacques VergèsPaziņa05.03.192515.08.2013
        7Zdravko TolimirsZdravko TolimirsDomu biedrs27.11.194808.02.2016

        11.07.1995 | Srebreņicas slaktiņš

        1995. gadā Serbijas karavīri Srebrenicas apkaimē nogalināja 8000 sagūstītu Bosnijas vīriešu un zēnu. Tas ir lielākais uz nacionālismu balstīts masu slepkavības akts kopš Otrā Pasaules kara. 2015. gada jūnijā ANO tika iesniegts priekšlikums atzīt šo masu slepkavību par genocīda aktu, bet tas tika noraidīts ar Krievijas veto. Kā zināms, Krievija aktīvi atbalstīja serbijas nacionālistus un slepkavībās piedalījās arī Krievijas "instruktori". Līdzīgi kā Krievija, par šī slepkavības fakta neatzīšanu par genocīdu iestājās arī īpatnējais "holokausta eksperts" ASV- Zurofs Nespējot pieņemt kopēju lēmumu ANO, 2015. g. vasarā ASV senāts un Eiropas Parlaments pieņēma atsevišķas rezolūcijas, kurās šis gencīda fakts tiek atzīts.

        Pievieno atmiņas

        24.03.1999 | NATO spēki sāk bombardēt Serbiju, lai apturētu tās realizēto genocīdu Kosovā

        Operation Allied Force; the United States called it Operation Noble Anvil, in Yugoslavia the operation was named "Merciful Angel" (Serbian Cyrillic: Милосрдни анђео

        Pievieno atmiņas

        26.02.2007 | Starptautiskā tiesa atzina Serbiju par vainīgu nespējā novērst genocīdu Srebreņicā

        Srebreņicu, kas Bosnijas kara laikā bija izsludināta par tā dēvēto ANO drošā patvēruma joslu, neilgi pirms kara beigām ieņēma serbu spēki, kas atšķīra tūkstošiem musulmaņu vīriešu no sievām un bērniem un aizveda uz tuvākās apkaimes mežiem. Tur viņus zvērīgi nogalināja. Gadu gaitā atklātajās masu kapu vietās cilvēki savu tuvinieku mirstīgās atliekas vāca spaiņos. Drošā patvēruma josla toreiz atradās Nīderlandes miera uzturētāju pārraudzībā, bet viegli bruņotie ANO kontingenta karavīri slaktiņā neiejaucās.

        Pievieno atmiņas

        Birkas