Simo Heihe, Sarkanajā armijā iesaukts par "Balto nāvi" (krievu: Белая смерть; somu: Valkoinen Kuolema; zviedru: den Vita Döden; vācu: der weiße Tod) bija somu snaiperis.

Izmantojot modificētu Mosina M28 šauteni Ziemas karā viņš nošāva 540 ienaidniekus, kas ir vislielākais reģistrētais iznīcināto pretinieku skaits vienam snaiperim lielajos karos. Papildus viņš iznīcinājis vairāk kā 200 krievu karavīrus ar automātisko ieroci, tādējādi kopumā likvidējot vairāk kā 700 uzbrūkošos ienaidniekus.

Salīdzinājumam, - Otrā Pasaules kara krievu varonim- snaiperim Vasilijam Zaicevam, kuram par godu uzņemta pat mākslas filma ar Džudu Lovu galvenajā lomā ("Ienaidnieks pie vārtiem" /  Enemy at the Gates), izdevies iznīcināt 225 Vācijas karavīrus.

Simo rīcība somu neatkarības cīņās pilnībā atbilst somu visaugstāk vērtētajai rakstura īpašībai- "Sisu",- apņēmībai, izturībai, vīrišķībai - somu garīgo vērtību kompozīcijai, kura būtu raksturojama ar vārdiem- Ja Tev kas jāizdara, tad to izdari, neskatoties ne uz ko. Somu valodā nav nākotnes formas- un kā smejas paši somi, tāda nav vajadzīga. Ja kas vispār pateikts, var uzskatīt, ka tas ir izdarīts.

***

Heihe piedzima Rautjervi novadā, kas mūsdienās ir uz Somijas un Krievijas robežas, zemnieku ģimenē, kā 7. no astoņiem bērniem. Kopā ar vecākiem un brāļiem viņš nodarbojās ar lauksaimniecību, un kā vairums lauku apvidos dzīvojošie, gāja arī medībās.

Izglītību ieguvis vietējā skolā.

1922. gadā, 17 gadu vecumā viņš pievienojās Somijas pašaizsardzības organizācijai (Suojeluskunta) un ātri tur ieguva prasmīga pēddziņa un šāvēja talantu.

Vietējie laikraksti ir rakstījuši, ka viņa zemnieka māja bijusi pārpildīta ar dažādām medību trofejām un balvām no sacensībām. Pats Simo bija neliela auguma - tikai 1m 52 cm, taču tas viņa cīņām vēlāk nevis traucēja, bet tieši palīdzēja vieglāk izdzīvot.

1925. gadā viņš sāka karadienestu Somijas armijā, tika ieskaitīts velosipēdistu bataljonā, vēlāk beidzis apakšvirsnieku skolu. Snaipera iemaņas viņš sācis apgūt vēlāk.

Pēc dienesta armijā turpināja dzīvot savā fermā nodarbojoties ar medniecību un zemkopību.

1939.g., PSRS uzsākot nodevīgo Ziemas karu pret mazo Somiju, Heihe tika iesaukts armijā un iekļauts snaiperu grupā. Ar pirmo kara dienu uzsāka savu "personīgo" cīņu pret sarkanarmiešiem, apbruņots ar visparastāko Mosina -Naganta "trīslīniju" (1891.g.) šauteni (somu variants- M/28 "Pystykorva" vai "Spitz"). Turklāt, ņemot vērā savu mednieka ieradumus un pieredzi, Simo atteicās lietot optisko tēmekli. Viņš uzskatīja, ka tā ir mazāk ievainojams- optiskā tēmekļa dēļ ierocis ir masīvāks, optika mēdz atstarot gaismu, turklāt, lai tēmētu, augstāk jāpaceļ galva. Polārajos apstākļos optika mēdz arī apsarmot.

1939-1940.gada ziemā Somijā, Kolas pussalā bija ļoti barga, temperatūrām pazeminoties vidēji no -20C līdz pat -40C. Dienas garums šajos platuma grādos arī ir ļoti īss, taču tas netraucēja somiem, tieši pretēji- labi pārzinot vietējos apstākļus, palīdzēja cīnīties pret iebrucējiem.

Lai kļūtu nepamanāks, Simo izmantoja arī papildus taktiku- tērpts ziemas maskēšanās ietērpā, viņš parasti jau pirms rītausmas ierakās kupenā; un, piemēram, turēja mutē sniegu, lai ienaidnieks nevarētu pamanīt tvaikus no viņa izelpas (šo taktiku šobrīd apmāca arī speciālo kaujas vienību kareivjiem)

Ap lodes izlidošanas trajektoriju viņš parasti noblietēja vai ar līdzpaņemtu ūdeni aplaistīja sniegu (lai izlidojošās lodes nesaceltu ienaidniekam pamanāmu sniega virpuli).

Šī taktika, kopā ar Simo mednieka prasmēm deva lieliskus panākumus cīņā pret uzbrūkošo PSRS karaspēku- izmantojot visparastāko Mosina sistēmas šauteni, Simo Heihe nošāva vidēji 7 ienaidnieka kareivjus dienā- pirmajos mēnešos kopumā - 505 (pēc citām ziņām pat 542 vai 700) okupantu karavīrus un virsniekus. Turklāt, pēc somu tā laika "militārās metodikas" uzskaitīja tikai "droši nošautus" ienaidniekus, nevis ievainotus.

Simo spēja precīzi trāpīt un iznīcināt uzbrucēju pat 450m attālumā, ko apliecinājuši viņa dienesta biedri.

Kā apliecinājis kāds viņa dienesta biedrs un pārinieks Roberts Brantbergs, tikai 1939. gada 21. decembrī dienasgaismas īsajās stundās Heihe iznīcinājis 25 ienaidnieka kareivjus, bet pirmajās 3 kara dienās kopumā- 51 ienaidnieka kareivi.

Šie panākumi tika pamanīti un 1940.g. sākumā Simo Heihe tika apbalvots ar Somijas Brīvības krusta ordeņa 1. un 2. pakāpi (pēc tradīcijas šīs pakāpes netika piešķirtas pat virsniekiem).

Viņam tika piešķirta kaprāļa diensta pakāpe. Tāpat viņa varonīgās cīņas slava kļuva zināma gan Somijā, gan ārpus tās un, tāpēc, piemēram zviedrs J. Johansons 1940.g. 14. februārī viņam uzdāvināja speciāli izgatavotu snaipera šauteni Sako (kuru cīņās Simo gan neizmantoja). Kā  atceras pats Simo, viņš saņēma arī citas, vienkāršākas dāvanas,- cimdus, pulksteni.

Saprotams, ka Simo Heihes vārdu uzreiz sāka izmantot arī Somijas propagandā, tādējādi pierādot somiem, ka ir iespējams cīnīties arī ar milzīga skaitliskā un tehniskā pārākumā esošu pretinieku. Arī krievi, ātri iepazinuši, iesauca Simo par "Белая смерть" (Balto Nāvi). Lai iznīcinātu Simo, Sarkanā armija veica speciālus snaiperu reidus un nereti pat stundām izmantoja artilēriju, haotiski apšaudot meža masīvus, cerībā, ka tādējādi trāpīs mežā esošajam Simo.

Ņemot vērā Simo ievērojamos panākumus, viņam tika piešķirts modernāks ierocis- automāta (Suomi KP/-31) modificēta versija. Ar šo šauteni Simo Heihe veiksmīgi iznīcināja vēl 200  Somijā iebrukošos krievu okupantus.

Simo parādīšanās vien būtiski palielināja Somijas karavīru noskaņojumu. Piemēram, kādā kaujas sektorā bija parādījies ļoti veiksmīgs krievu artilērijas uguns koriģētājs. Kā liecina kaujas pieraksti, izsauktais Simo Heihe to nošāvis pirmajā dienā, drošības pēc- ar 3 šāvieniem. Nākamajā dienā Simo ar 2 šāvieniem nogalinājis koriģētāja aizvietotāju, kā arī sašāvis tā stereoskopu. Rezultātā, krievu artilērijā uzsākusi haotisku viesuļuguni vairāku stundu garumā, bet tās rezultātā ievainots tikai viens somu armijas kareivis.

1940.g. 6. martā, nedēļu pirms Ziemas kara beigām, Simo Heihe tomēr tika ievainots. Kāda krievu uzbrucēja raidītā sprāgstošā lode trāpīja viņam vaigā, noraujot žokli, un kā rakstīts krievu atskaitē "pusi sejas". Heihe bija komā un tika sagūstīts. Somijas armija bija pārliecināta, ka Simo ir nogalināts un šī ziņa ātri izplatījās gan Somijas, gan Krievijas pusēs, kas vēlāk palīdzēja viņam izglābties.

Brīnumainā kārtā, Simo Heihe atguvās no komas un sagaidīja Ziemas kara beigas (1940.g. 13. martā). Viņš nonāca Helsinku slimnīcā un pārcieta daudzas un smagas operācijas (viņam tika  pārstādīts žokļa kauls, kas ņemts no viņa gūžas kaula).

Par kauju nopelniem Somijas armijas virspavēlnieks maršals Manerheims piešķīra kaprālim Simo Heihem jaunākā leitnatnta pakāpi (vienīgais šāda veida paaugstinājums Somijas vēsturē).

1941.g. viņš tika iekļauts Manerheima Bruņinieka Krusta kavalieru sarakstā, taču tas viņam nav piešķirts.

PSRS un Vācijai uzsākot 2. Pasaules karu, Simo Heihe brīvprātīgi pieteicās karot pret noziedzīgo PSRS režīmu, Turpinājuma karā,  taču, ņemot vērā viņa veselības stāvokli un atpazīstamību, viņš netika armijā pieņemts.

Pēc 2. Pasaules kara Simo Heihe apmetās lauku apvidū Roukolahti novadā un nodarbojās ar to pašu, ar ko pirms kara- zemkopību, audzēja medību suņus un nodarbojās ar aļņu medībām.

Kopā ar viņu medībās devies, piemēram arī Somijas prezidents Urho Kekonens.

Simo dzīvoja ļoti pieticīgi un bijis mazrunīgs. Kādā 1989.gada intervijā uz jautājumu, kā var kļūt par tik izcilu snaiperi, Simo atbildējis vienā teikumā -

"Treniņš.. un labi laika apstākļi".

Savukārt, uz cita žurnālista jautājumu, vai viņš nav jutis sirdsaziņas pārmetumus, iznīcinot tik daudz pretinieku, viņš atbildējis, ka darījis to, kas jādara un centies to darīt iespējami labi.

Pēdējos dzīves gadus Simo pavadīja veco ļaužu pansionātā, Haminā

Somu varonis Simo Heihe miris 1. aprīlī 2002. gadā, 96 gadu vecumā.

Lai gan Ziemas karā Somija milzīgajam pārspēkam bija spiesta atdot milzīgas savas zemes teritorijas (11% teritorijas, turklāt tajās bija koncentrēts ap 30% Somijas rūpniecības), kuras okupēja PSRS (un pagaidām turpina okupēt Krievija), somiem ar savu varonību izdevās apturēt krievu armijas tālāku uzbrukumu un saglabāt neatkarību.

Somijas armijas izveidoto snaiperu vienību rezultāts vidēji mērāms kā 1:100. Simo Heihes dzimtais ciemats palika Somijas teritorijā. Arī Turpinājuma karā (1941-1944), kurā Somija kopā ar Vāciju centās neveiksmīgi atgūt PSRS okupētās teritorijas Ziemas kara pieredze noderēja un par spīti milzīgiem zaudējumiem abās pusēs, Somija zaudēja 4x mazāk dzīvā spēka, kā okupācijas armija.

Ziemas kara rezultāti runā paši par sevi:

1 Somijas aizstāvis izsita no ierindas vidēji 4,5 uzbūkošās Sarkanās armijas karavīrus, krievi zaudēja 150(!!) reizes vairāk tanku un 5-8 (!) reizes vairāk lidmašīnu, nekā somi.

Somijas pusei:

• Miruši: 26662 (tai skaitā 957 civiliedzīvotāji PSRS bombardēsanu rezultātā)
• Ievainoti: 43557
• Sagūstīti: ap 1000

Kopā: 70,000

Zaudēti:

• Tanki:20-30
• Lidmašīnas: 62

PSRS pusei:

• Miruši: 87506
• Ievainoti: 188671
• Sagūstīti: 39369

Kopā:323,000

Zaudēti

• Tanki:3,543
• Lidmašīnas: 261-515  

Avoti: wikipedia.org, news.lv, preses materiāli