Silvija Lapiņa (dzim. Baltgaile) dzimusi Rīgā 1912. gada 22.aprīlī. Silvija mācījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, viņu interesēja mūzika, balets, viņa bieži apmeklēja operteātri.
Silvija Baltgaile 1942. gadā salaulājās ar teologu Helmutu Lapiņu. Ģimenē 1943. gadā piedzima dēls Aldis, bet tai pašā gadā nomira Silvijas tēvs. Gadu vēlāk Latvija bija jāatstāj, lai glābtos no okupantiem. Lapiņu ģimene nonāca Vācija un mitinājās Rāvensburgas pārvietoto personu nometnē. Sākoties izceļošanai, Lapiņi devās uz ASV, vispirms viņi nokļuva Linkolnā, Nebraskas pavalstī, gadu vēlāk pārcēlās uz Grandrapidiem, Mičigenas pavalstī.
Silvija sāka strādāt maizes ceptuvē, jo vēlējās sakrāt naudu studijām. Viņa ieguva grādu bibliotekāru zinībās Rietummičigenas koledžā Kalamazū un strādāja par bibliotēkāri Grand Rapids Osteopathic Hospital.
Vaļas brīžos Silvija dārzā audzēja rozes un daudz ceļoja pa Eiropu un Vidējiem Austrumiem. Viņa apciemoja māti, kas bija palikusi Rīgā. Silvija prata angļu, vācu, franču un krievu valodu. Mūža pēdējos piecpadsmit gadus Silvija Lapiņa pavadīja Vašingtonas (DC) latviešu ev. lut. draudzes pensionāru namā Rokvilā, kur labprāt piedalījās kultūras sarīkojumos.
Silvija Lapiņa aizvēra acis uz mūžu 2011. gada 10. jūnijā, savā simtajā dzīves gadā. Piemiņas dievkalpojumu vadīja prāveste Anita Vārsberga Pāža, mazdēls Aleksandrs Lapiņš spēlēja tubas solo. Aizgājējas pelnu urnu apbedīs Woodlawn kapsētā Grandrapidos, Mičigenā.

Avots: Laiks, 09.07.2011