Sergejs Jurjevičs Kuzovļevs ir Krievijas militārais līderis.

Kopš 2024. gada 15. maija viņš ir Maskavas militārā apgabala komandieris. 2021. gadā viņš tika paaugstināts par ģenerālpulkvedi.

09.12.2025. apbalvots ar Krievijas federācijas Varoņa zelta zvaigzni

Biogrāfija

No 1974. līdz 1984. gadam viņš mācījās 21. skolā Mičurinskā, Tambovas apgabalā.

1990. gadā viņš absolvēja Rjazaņas Augstāko gaisa desanta komandskolu, kas nosaukta Ļeņina Komsomola (6. rotas) vārdā. Viņš komandēja vadu un rotu Gaisa desanta spēkos.

No 1997. līdz 1999. gadam viņš dienēja Ziemeļkaukāza militārajā apgabalā kā bataljona štāba priekšnieks un motorizētās strēlnieku divīzijas gaisa desanta uzbrukuma bataljona komandieris. Viņš komandēja 506. gvardes Poznaņas motorizēto strēlnieku pulku un cīnījās Pirmajā un Otrajā Čečenijas karā.

2005. gadā absolvēja Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Apvienoto ieroču akadēmiju.

No 2005. gada 1. februāra līdz 2008. gada jūlijam viņš komandēja Volgas-Urālu militārā apgabala 15. atsevišķo gvardes Aleksandrijas motorizēto strēlnieku brigādi.

2005. gada maijā viņš tika paaugstināts par pulkvedi.

2008. gadā viņš iestājās Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Militārajā akadēmijā, un pēc absolvēšanas

2010. gada jūlijā tika iecelts par 18. atsevišķās gvardes Jevpatorijas motorizēto strēlnieku brigādes komandieri.

No 2012. līdz 2015. gadam viņš bija Dienvidu militārā apgabala 58. apvienotās ieroču armijas štāba priekšnieks un komandiera pirmais vietnieks.

2014. gada 21. februārī viņš tika paaugstināts par ģenerālmajoru.

2015. gada augusta beigās Ukrainas Drošības dienests paziņoja, ka S. Ju. Kuzovļevs komandēja Krievijas karaspēka 2. armijas korpusu karā Ukrainas austrumos no 2014. gada rudens līdz 2015. gada ziemai. Krievijas puse šo apgalvojumu noliedza.

No 2015. gada 4. jūlija līdz 2016. gada augustam viņš komandēja Rietumu militārā apgabala 20. gvardes apvienoto ieroču armiju.

No 2016. gada augusta līdz 2017. gada janvārim viņš komandēja Dienvidu militārā apgabala 58. apvienoto ieroču armiju.

2017. gada martā viņš tika iecelts par jaunizveidotās Dienvidu militārā apgabala 8. apvienotās ieroču armijas komandieri.

2017. gada 10. jūnijā viņam tika piešķirta ģenerālleitnanta militārā pakāpe.

2019. gada februārī viņš tika iecelts par Dienvidu militārā apgabala štāba priekšnieku un komandiera pirmo vietnieku.

No 2020. gada novembra līdz 2021. gada februārim viņš bija Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Sīrijas Arābu Republikā esošās Sīrijas bruņoto spēku grupas komandieris.

2021. gada jūnijā viņš bija Dienvidu militārā apgabala komandiera pienākumu izpildītājs.

2021. gada 18. februārī viņam tika piešķirta pulkveža ģenerāļa militārā pakāpe.

No 2022. gada 13. decembra viņš bija Rietumu militārā apgabala komandieris.

No 2023. gada 23. janvāra līdz 2024. gada maijam viņš bija Dienvidu militārā apgabala komandieris.

Kopš 2023. gada aprīļa viņš bija Krievijas spēku Apvienotās grupas Ukrainā spēku grupas "Dienvidi" komandieris.

Kopš 2024. gada 15. maija viņš ir jaunizveidotā Maskavas militārā apgabala komandieris.

20. novembrī viņš ziņoja Vladimiram Putinam, ka Krievijas karaspēks ir nodibinājis kontroli pār Kupjanskas pilsētu Harkivas apgabalā, un

2025. gada 9. decembrī viņš saņēma Krievijas varoņa apbalvojumu par Kupjanskas ieņemšanas operāciju, neskatoties uz to, ka, kā atzīmēja BBC, "neviena objektīva kontroles karte neapstiprina pilsētas ieņemšanu". Turklāt, noliedzot Kupjanskas ieņemšanu, 2025. gada 12. decembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ierakstīja video netālu no stēlas pie ieejas Kupjanskā.

Sankcijas
2015. gada 16. februārī Eiropas Savienība viņam noteica sankcijas kā "bijušajam tā sauktajam LTR tautas milicijas virspavēlniekam".

2023. gada 23. jūnijā ES valstis Kuzovļevam atkal noteica sankcijas par tādu darbību atbalstīšanu, kas grauj un apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Tiek norādīts, ka viņa vadībā uzbrukumā Ukrainai piedalās Krievijas bruņotie spēki, tostarp Dienvidu militārā apgabala karaspēks.

Līdzīgu iemeslu dēļ viņam sankcijas ir noteikušas arī Apvienotā Karaliste, Jaunzēlande, Kanāda, Ukraina un Austrālija. Apbalvojumi

Krievijas Federācijas Varonis (2025. gada 9. decembris)
Svētā Jura ordenis, 4. šķira,
Ordenis "Par nopelniem Tēvzemei", 3. un 4. šķira ar zobeniem,
Aleksandra Ņevska ordenis,
Kutuzova ordenis,
Ordenis "Par militāriem nopelniem",
Ordeņa "Par nopelniem Tēvzemei" medaļa, 1. šķira ar zobeniem (2011),
Ordeņa "Par nopelniem Tēvzemei" medaļa, 2. šķira,
PSRS medaļas,
Krievijas Federācijas medaļas