Latvijas vieglatlēts, sporta darbinieks, vēlāk - 2.pasaules kara dalībnieks un krievu emigrantu sabiedriskais darbinieks.

Sergejs Frēlihs dzimis 1904. g. 8. februārī (vecā stila - 26. janvārī) Rīgā vācu tautības uzņēmēja un vēlākā sporta biedrības "Union" priekšnieka Bernharda Frēliha un Olgas Frēlihas (dz. Zīberte, Siebert) ģimenē.

Sergejs Frēlihs laika posmā no 1924. līdz 1931. gadam vairākkārt kļuva par Latvijas meistaru jeb čempionu dažādās skriešanas distancēs – 400 m, 4 x 100 m stafete, 4 x 400 m stafete un olimpiskā stafete. Bija Latvijas rekordists 400 un 800 metru distancēs.

Latvijas hokeja vēsturē Sergejs Frēlihs iegāja kā pirmais Latvijas pārstāvis Starptautiskās hokeja federācijas (LIHG; tag. IIHF) kongresā. Tas notika 1932. g. martā Berlīnē, kur S. Frēlihs bija ieradies kā Latvijas hokeja izlases "menedžeris". Tobrīd Latvijas valstsvienība bija devusies uz savu pirmo starptautisko turnīru – Eiropas čempionātu, kas norisinājās Vācijas galvaspilsētā.

Savukārt Otrā pasaules kara laikā Sergejs Frēlihs atradās Vācijas militārajā dienestā, bija sakaru virsnieks Vlasova vadītās Krievu atbrīvošanas armijas (Русская освободительная армия; РОА) štābā. Pēc kara dzīvoja Rietumvācijā, kur aktīvi piedalījās krievu emigrantu sabiedriski-politiskajā dzīvē un bijušās sporta biedrības "Union" biedru pasākumos. Miris 1982. g. 15. decembrī Minhenē.

Sergeja Frēliha brālis Pauls Frēlihs bija Latvijas hokeja čempionvienības "Union" menedžeris un Latvijas hokeja izlases darbinieks. Savukārt māsa Helēna Frēliha (vēlāk - Žukova, Husa) - vairākkārtēja Latvijas vicečempione daiļslidošanā.

Detalizētāka Sergeja Frēliha biogrāfija grāmatā: Zeļenkovs A. Latvijas hokeja izlase. Sākums. 1932-1940. - Salaspils, 2017. - 619., 620. lpp. Grāmatas mājaslapa: http://hokeja-vesture.simplesite.com/