Selma Lāgerlēva bija zviedru rakstniece. Viņas pazīstamākie darbi ir romāni "Gestas Berlinga sāga" (1891.) un "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" (1906.-1907.).

Selma Lāgerlēva ir pirmā sieviete, kā arī pirmā Zviedrijas pārstāve, kas ieguvusi Nobela prēmiju literatūrā.

Lāgerlēva dzimusi Dienvidzviedrijas provincē Vermlandē, 1888. gadā pārcēlusies uz Stokholmu, lai apgūtu skolotājas profesiju. Pēc tam, sākot ar 1895. gadu, gandrīz desmit gadus strādājusi par skolotāju Landskrūnā. Šajā laikā publicēts viņas pirmais darbs — "Gestas Berlinga sāga". 

1909. gadā viņai tika piešķirta Nobela prēmija literatūrā, savukārt 1914. gadā viņa kļuva par pirmo sievieti — Zviedrijas Akadēmijas, Nobela prēmijas piešķīrējas institūcijas, locekli.

1939. gadā, sākoties Ziemas karam starp PSRS un Somiju, Lāgerlēva nosūtīja savu Nobela prēmijas medaļu Somijas valdībai, lai palīdzētu tai iegūt līdzekļus cīņai pret PSRS iebrukumu, taču Somijas valdība, aizkustināta par šādu rīcību, aizsūtīja medaļu atpakaļ Lāgerlēvai.

***

Selma Lāgerlēva ir īpaša rakstniece zviedru tautā un viena no tām rakstniecēm, kura arī Latvijā jau kopš pirmajiem darbu tulkojumiem ir labi pazīstama un lasītāju vidū iecienīta.  Cienīta un novērtēta pat tik augstu, ka vairāki viņas darbi, tai skaitā arī viens no mūsuprāt populārākajiem darbiem – Gesta Berlings - Elijas Klienes tulkojumā ir vairākkārt izdots latviski (Latvijā 20.gs.30-tos gados grāmatu apgādā Grāmatu draugs; 1957.g. LVI; trimdā Ņujorkā 1971.g; sērijā Klasiskas bibliotēka 1981.g.; 2006.g ar nosaukumu Gestas Berlinga sāga grāmatu apgādā Atēna) un, turklāt, tā dramatizējums (dramat. aut. Valdis Grēviņš) ne reizi vien ir iestudēts Latvijas teātros (1933.; Dailes teātrī 1958. rež. E.Smiļģis; Liepājas teātrī 1983.g., dramat. aut un rež. O.Kroders; radiodramatizējums, aut. I.Cērmane – 1988.g; 1993.g. rež H.Liepiņš, titullomā Valdis Liepiņš) un 1933.g. iestudējuma tituldziesma „Tas trakais kavalieru gads...” (komp. B.Sosārs, dzejas autors – Valdis Grēviņš) ir ļoti plaši pazīstama mākslinieku, teātra darbinieku un citu kultūras ļaužu aprindās.  Tā kā varam sacīt, ka vismaz divām vai divarpus Latvijas teātru cienītāju paaudzēm ir katrai savs „trakais mācītājs” Gesta Berlings.

Īpašu atzinību Selma Lāgerlēva guvusi arī Latvijā – 1929. gadā viņai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. “Gesta Berlings”, “Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums” un daudzi citi darbi ir bijuši lasītāju iemīļoti no paaudzes paaudzē. Starp tiem kā brīnišķīgas pērles mirdz “Kristus leģendas”. Kristus dzīves svarīgākie brīži – dzimšana un nāve – liek mums ik Ziemassvētkus un ik Lieldienas atvērt sirdi brīnumam. Bet tas var notikt arī katru dienu, ja vien mēs patiesi pieņemam visus aptverošo un visu piedodošo, laipno un lēnprātīgo, bezgalīgo un mūžīgo mīlestību. Selma Lāgerlēva mums to atgādina savas vecmāmiņas vārdiem: “To tu atceries, jo tas viss ir tikpat patiesi, kā es redzu tevi un tu redzi mani. Tas nav atkarīgs ne no svecēm, ne no lampām, un nav svarīgi, vai spīd saule vai mēness, ja vien mums ir tādas acis, kas spēj redzēt Dieva godību.”

Avots: wikipedia, e-misterija, zvaigzne.lv