Šarls Luijs de Monteskjē - muižnieks,  domātājs, filozofs

Pirmais apraksta varas dalīšanas principus (likumdevēju, tiesu, izpildvara); pamato tiesību kā tautas, nevis dievu radīta fenomena izcelsmi.

Dzimis 1689. gada 18. janvārī Château de La Brède) Žirondā

1716. g Viņa tēvocis Monteskjē barons,  novēlēja viņam īpašumu un amatu.

1700. gadā uzsāka mācības jezuītu koledžā Žulijā (Collège de Juilly), kuru absolvēja 1705. gadā.

1706.g. sāka filosofijas un jurisprudences studijas Parīzē (collège d'Harcourt à Paris),

1714. gadā sāk darbu Bordo parlamentā,

1715. gada 30. aprīlī Bordo apprecējās ar Žannu de Lartikā (Jeanne de Lartigue).Sievas pūrs ļāva ievērojami uzlabot ģimenes materiālo stāvokli.

1716. gadā tika ievēlēts Bordo pilsētas akadēmijā. Ar gadiem aizvien vairāk pievērsies dabas-, pēc tam sociālajām zinātnēm un filosofijai,

1726. gadā atstāja sabiedriskos amatus, lai atlikušo dzīvi veltītu intelektuālajam darbam.

1728. gadā ievēlēts Francijas Akadēmijā.

1728.-1731. gados apceļoja Eiropas zemes, iepazīstoties ar to apstākļiem, vēsturi un kultūru.

1755. gada 10. februārī mirst  Parīzē.

Slavenākie darbi:

• "Persiešu vēstules" (Lettres persanes, 1721.), no franču valodas tulkojis Pēteris Zvagulis
• "Pārdomas par romiešu diženuma un krišanas cēloņiem" (Considérations sur les causes de la grandeur des Romains et de leur décadence, 1734.),
• "Par likumu garu" (De l'Esprit des Lois, 1748.).

Dzīves laikā, Monteskjē darbs "Par likumu garu" līdz 1751.g. Francijā tika izdots divdesmit divas reizes. Anglijā līdz 1773.g. to izdeva desmit reižu; septiņdesmitajos gados tas parādījās holandiešu, poļu un itāļu valodā

 Viens no XVIII gs. pasaules filozofiskās domas izcilākajiem pārstāvjiem Baltijā, un kurš tika devēts par “ziemeļu magu”- Johans Georgs Hāmanis  (1730-1788) darbodamies Rīgas apgaismotāju- brāļu Bērensu pulciņā ir popularizējis tā idejas Latvijā .(Kristofors  Bērenss ir personīgi ticies un pazinis Monteskjē)

Avoti: vesture.eu, wikipedia.org, news.lv