Šarls Bodlērs (franču: Charles Pierre Baudelaire, dzimis 1821. gada 9. aprīlī, miris 1867. gada 31. augustā) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem franču 19. gs. dzejniekiem. Bodlērs tiek uzskatīts par vienu no simbolisma priekštečiem. Viņš bijis arī kritiķis un tulkotājs.

Par nozīmīgāko Bodlēra darbu uzskatāms viņa dzejoļu krājums "Ļaunuma puķes" (Les fleurs du mal, 1857), kurš pēc tā iznākšanas izsauca asu lasītāju un kritiķu reakciju. "Ļaunuma puķēs" Bodlērs, lietojot tā laika lasītājus šokējošu izteiksmi, pievēršas tādām tēmām kā nāve, iznīcība, seksualitāte, ļaunums.

Vēl viens ļoti nozīmīgs Bodlēra darbs ir dzejprozas krājums "Parīzes splīns" (Le Spleen de Paris, 1869).

Biogrāfija

Dzimis Parīzē. Tēvs - Fransuā Bodlērs bija mākslinieks un no bērnības dēlā audzināja vēlmi izprast mākslu - veda to uz muzejiem, iepazīstināja ar saviem draugiem māksliniekiem, bet zēns zaudēja savu tēvu, tad kad viņam palika 6 gadi. Pēc gada Šarla māte apprecējās atkārtoti un zēna attiecības ar audžutēvu nesekmējās.

Kad Šarlam palika 11 gadi, ģimene pārvācās uz Lionu un zēnu nosūtīja uz pansionātu. 1836. gadā Bodlērs atgriezās Parīzē un iestājās Svētā Ludviķa koledžā, no kurienes tika padzīts tikai gadu pirms skolas pabeigšanas. 1841. gada maijā Bodlēru nosūtīja ceļojumā (tas bija kā sods), lai tas atbrīvotos no "slikatjām ietekmēm". Pēc gada stājās spēkā mantojuma tiesības, taču Šarls ātri vien sāka notriekt tēva atstāto mantojumu un 1844. gadā ar tiesas lēmumu tiesības pārvaldīt mantojumu tika nodotas mātei un pats Šarls no tā brīža ik mēnesi saņēma niecīgu naudas summu "kabatas izdevumiem".

1864. gadā Bodlērs aizbrauca uz Beļģiju, kur pavadīja 2 savas dzīves gadus, tur viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinājās. Viņš tika atvests uz Parīzi un ievietots klīnikā, kur arī pavadīja savas dzīves pēdējās dienas.

Pazīstamākie darbi

• Les Fleurs du mal (Ļaunuma puķes, 1857)
• Le Spleen de Paris (Paris Spleen)/Petits Poèmes en Prose (Parīzes splīns, 1869)