20. oktobrī pēc sirds operācijas mirusi Sandra Sēja Amatnieks, kuras nemierīgais mūžs allaž saskāries gan ar rakstu pasauli, gan skatuves mākslu. Dzimusi 1920. gada 19. septembrī, viņa agrā jaunībā, trīsdesmito gadu otrajā pusē, sāk strādāt Latvijas telegrāfa aģentūrā Rīgā, tajā pašā laikā, sajuzdama skubinājumu uz skatuves mākslu, apmeklē arī dramatiskos kursus. Vācu okupācijas laikā, nodibinoties Frontes teātrim, viņa ir šī teātra ansamblī, kas ar izrādēm apmeklē latviešu karavīrus kara laukā. Pēc kara, bēgļu gaitās Vācijā, viņa piedalās gan teātra izrādēs, gan ar deklamācijām sarīkojumu programmās.
Šajā laikā pūlas ieinteresēt par teātra mākslu jauniešus, un iestudē ar tiem izrādes. Septiņdesmito gadu sākumā viņa ir eksperimentāla teātra ansambļa režisora asistente, bet pēdējos gados šis rosmes apgrūtina veselības traucējumi. Viņa atstāj vīru Valdemāru, meitu, znotu un mazdēlu. Aizgājēju pēdējā gaitā izvadīja ar sēru dievkalpojumu Waldeck bēru namā Bruklinā svētdien, 22. oktobrī, māc. R. Zariņš. Pie ziedos ietverta šķirsta stāvēja Daugavas vanadžu goda sardze. Aizgājēju pārpelnoja 23. oktobrī.
Pēc ieceļošanas ASV viņa apmetās Bruklinā un sāka strādāt Grāmatu Drauga apgādā, kur viņas darbs ir bijis palīdzīgs arī Laika redakcijai.

Avots: Laiks, 25.10.1978