Šabtajs Cvi arī Amira jeb Mehmets Efendi (ivritā: שַׁבְּתַי צְבִי‎; dzimis 1626. gada 1. augustā, miris 1676. gada 17. septembrī) bija Izmirā dzimis Osmaņu impērijas sefardu kabalists, kurš apgalvoja, ka ir mesija. 17. gadsimta masu kustības līderis, kustībā bija iesaistītas daudzas ebreju kopienas ne tikai Osmaņu impērijā, bet arī kristīgajā Eiropā. Kustība gandrīz izbeidzās, kad Šabtajs Cvi sultāna Mehmeda IV draudu rezultātā pieņēma islāmu. Līdz ar Šabtaju Cvi islāmā pārgāja daļa viņa tuvāko līdzgaitnieku, izveidodami denmu sektu. 20. gadsimtā denmiem bija būtiska ietekme gan jaunturku, gan Ataturka kustībā. Šabtajs Cvi miris izsūtījumā mūsdienu Melnkalnes teritorijā.