Rūdolfs Vēliņš

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.01.1893
Miršanas datums:
10.12.1979
Mūža garums:
86
Dienas kopš dzimšanas:
47969
Gadi kopš dzimšanas:
131
Dienas kopš miršanas:
16216
Gadi kopš miršanas:
44
Tēva vārds:
Jānis
Kategorijas:
LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks, Pulkvedis, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, miris emigrācijā
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

LKOK nr.3/725

Vēliņš, Rūdolfs

Kapteinis 2. Ventspils kājnieku pulkā.

 

* 1893. g. 2. janvārī Vecpiebalgā.

+ 1979. g. 10. decembrī Grand Rapids, MI, ASV.

[Apbedīts Woodlawn kapos, Grand Rapids (MI, ASV)]

Apbalvots par 1920. g. 16. janvāra cīņu pie Grāverišu ciema Latgalē.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un 1940. g. 2. augustā par pulkvedi.

VĒLIŅŠ RŪDOLFS Jāņa dēls

2. Ventspils kājnieku pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 3. janv. Vecpiebalgas pag. 1914. g. beidzis Valmieras skolotāju semināru.

1914. g. 31. jūl. iesaukts krievu armijā. Iedalīts 352. Vidzemes kājnieku družīnā, pēc tam 171. rezerves bataljonā.

Sept. nosūtīts uz fronti 87. Neišlotes kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā. 6. nov. pie Tušinas ievainots un kritis gūstā, bet pēc 3 dienām krievu karaspēka trieciena laikā atbrīvots. Ārstējis ievainojumu.

1915. g. jūn. atgriezies armijā, nov. beidzis 2. Pēterhofas praporščiku skolu. Decembrī ieskaitīts 6. Liepājas kājnieku pulkā,  piedalījies kaujās Rietumu frontē Krevosmorgoņas raj. kā rotas komandieris.

1916. g. nov. pārcelts uz Rumāniju, cīnījies pie Bukarestes un citur. 1917. g. aug. kontuzēts un ievainots.

Līdz 1. pasaules kara beigām sasniedzis štabskapitāna pak., apbalvots ar Staņislava II, III šķiras, Annas III šķiras ordeņiem. Svētā Svētā Jura Krusts Krusta IV šķira. Armiju atstājis 1918. g. maijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. jūn. Vecpiebalgā. Cēsu bataljonā. Vada, kopš sept. rotas komandieris, kādu laiku arī bataljona komandieris. Piedalījies visās Latgales atbīvošanas kaujās no Daugavas krastiem līdz Krievijas robežai.

1920. g. 16. janv. Latgalē pie Grāverīšu sādžas V. niknā ugunī pārvarēja dabiski nepieejamas un turklāt nocietinātas pozīcijas ap sādžu un sīvā durkļu cīņā to ieņēma, ieguva smago ložmetēju. Ienaidnieks kaujas laukā pameta 23 kritušos, tostarp savu rotas komandieri. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1924. g. beidzis virsnieku kursus. 1930. g. bataljona komandieru kursus. 1925. g. paaugstināts pr pulkvedi-leitnantu. apbalvots ar Triju Zvaigžņu Ordenis IV šķiras. Piešķirta jaunsaimn. Vecpiebalgas pag. 

Padomju okupācijas gadā no armijas atvaļināts. 1941.-1944. g. Vecpiebalgas pamatskolas pārzinis. 

2. pasaules kara beigās aizbraucis uz Vāciju, skolotājs bēgļu nometnēs. 1950. g. izceļojis uz ASV, Virdžīniju, kur nodarbojies ar lauksaimniecību. Vēlāk pārcēlies uz Mičiganas štatu, Grandrepidsas pilsētu, strādnieks fabrikā.

Piedalījies "Daugavas Vanagu" organizācijas darbībā. Miris Grandrepidsā 1979. g. 10. dec.

 

Avoti: lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Nav saiknes

        Nav norādīti notikumi

        Birkas