Beidzis Latvijas Universitāti 1935.g. No 1935.g. arhivārs Rīgas pilsētas vēstures arhīvā, 1950.g. atlaida no darba. R.Širantam tāpat kā vairākiem citiem vēsturniekiem, kuru darbība bija sākusies neatkarīgajā Latvijā, viņam pastāvīgi nācās saskarties ar ierobežojumiem un šķēršliem zinātniskajā darbā.

Ar grūtībām izdevās turpināt darbu Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, no 1960 muzeja galvenais fondu glabātājs. R.Šīranta lielais darbs - grāmata par Rīgas senajām kartēm un plāniem nevarēja saņemt atļauju publicēšanai, jo pat 300 gadus vecie kartogrāfiskie materiāli skaitījās slepeni. R.Šīrants interesējās par vācu iedzīvotāju devumu Rīgas vēsturē, bet arī šī tematika bija nevēlama. (lv.cultural opposition.eu)

Piedalījies Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības organizēšanā un vadīšanā. Pētījis Rīgas vēsturi, celtniecību un izbūvi 13.-19.gs., Rīgas pilsētas teritorijas izveidošanos, sadzīvi un kultūru.

Grāmatas "Feodālā Rīga"  (1978) līdzautors. Galvenais darbs - "Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ieroču kolekcijas" (1971).