LKOK nr.3/373

Seržants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra cīņu pie Šampētera muižas. Ordenis piešķirts 1920. gadā.

Dzimis zemkopja ģimenē. 

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara laikā, dienējis rezerves daļā. Pēc mācību komandas beigšanas piedalījies kaujās, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak., vada komandieris. 1917. g. pārcelts uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulku. apbalvots ar Jura krusta IV šķiras 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 1. jūn. Vecgulbenē, kur ieradies kā pārbēdzējs no Sarkanās armijas. Bijis vada komandieris 6. Rīgas kājnieku pulkā; kaujās pret bermontiešiem pie Rīgas kontuzēts. 

1919. g. 10. nov. pēc Šampētera ieņemšanas Okmanis ātri sakārtoja savu vadu un turpināja vajāt ienaidnieku, kas bija nostiprinājies Kandavas, Apūzes un Irlavas ielas stūros, ar izveicīgiem manevriem tos ielenca un veda vadu durkļu cīņā. Neskatoties uz spēcīgo vāciešu uguni, ieguva smago ložmetēju pilnā kaujas gatavībā, tā dodot iespēju seržantam Iņģevicam ieņemt ienaidnieka nocietināto māju, kur tika iegūts vēl otrs ložmetējs. 

Atvaļināts 1921. g. 21. febr. Jaunsaimnieks Sunākstes pag. Ezerkroga Nr. 3 mājās.