Dzimis Ceraukstes pagastā zemnieka ģimenē.

Mācījies Bauskas pilsētas skolā. no 1898- 1905.gadam mācījies  Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā, ieguvis mākslinieka- keramiķa specialitāti.

Studiju laikā Pēterburgā darbojies latviešu mākslinieku pulciņā "Rūķis".

No 1906. līdz 1922. gadam dzīvojis Ukrainā, strādājis Mirgorodas mākslas rūpnīcas skolā, vēlāk iesaistījies darbā Padomju Ukrainas Veselības aizsardzības un Tautas saimniecības komisariātā.

1923.gadā atgriezies Latvijā.

1924.gadā uzaicināts darbā Latvijas Mākslas akadēmijā. Noorganizē un vada Keramikas meistardarbnīcu.

1931.gadā ievēlēts par profesoru un no 1932.gada Mākslas Akadēmijas prorektors.

Mākslinieku biedrības "Sadarbs" biedrs, ir Latvijas Izglītības ministrijas tēlotājas mākslas padomes priekšsēdētājs, darbojas Kultūras Fonda lietpratēju komisijā u.c., viens no galvenajiem Latvijas daiļamatniecības izstādes organizētājiem 1937.gadā.

1941.gada 23.jūnijā arestēts, apsūdzēts un izsūtīts uz Petropavlovskas cietumu Kazahijas PSR, kur arī 1943.gadā miris.

Rūdolfs Pelše ir pirmais profesionāli sagatavotais latviešu keramiķis. Viņš teicami apguvis dažādas keramikas tehnikas un materiālu izmantošanu. Lielu uzmanību veltījis glazūrām un to lietojumam. Studentu apmācībā pievērsis lielu vērību mākslas stilu izpratnei un latviešu keramikas attīstības problēmām.

Darina vāzes, dekoratīvus šķīvjus, projektē un materiālā realizē kamīnus, dažādus sienu rotājumus, apgaismes ķermeņus.

Izstādēs piedalās jau studiju laikā.

• Starptautiskā izstādē „Māksla un Tehnika” Parīzē (1937) apbalvots ar Goda diplomu un „Grand Prix”.

Latvijas valdība apbalvo ar

• Triju Zvaigžņu ordeni (3.šķira, 1933) un
• Atzinības krustu (3.šķira 1939).

Avots: http://www.itl.rtu.lv/LVA/represetie/index1.php

 Dēli - Igors (1918-2010), Georgs, Vjačeslavs (1914- ?), Visvaldis (1912-1942).