Dzimis 1892. g. 22. sept. Lugažu mācītājmuižā (tag. Valkas teritorijā) mācītāja ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Marija Alīda Elizabete, dz. Rogere. Latvietis, luterticīgs.

Pēc T. Grīnberga proģimnāzijas Valkā beigšanas no 1906. g. līdz 1911. g. mācījies Bērzaines ģimnāzijā (Ķeizara Aleksandra II ģimnāzijā Bērzainē pie Cēsīm).

1911. g. uzsācis tieslietu studijas TU, vēlāk pārgājis uz MU.

1. pasaules kara laikā 1916. g. okt. mobilizēts Krievijas armijā, iedalīts 2. rezerves automobiļu rotā, motociklistu komandā. 1917. g. pavasarī slimības dēļ atvaļināts uz četriem mēnešiem.

 1917. g. jūn. beidzis MU Juridisko fakultāti ar I šķ. diplomu.

1917. g. jūn.–okt. zvērināta advokāta palīgs Maskavā, 1918. g. pavasarī pārcēlies uz Kazaņu.

No 1918. g. marta sekretārs Kazaņas gub. tekstilrūpniecības administrācijas iestādēs.

1919. g. dec. mobilizēts Sarkanajā armijā, rezerves armijas autopārvaldes Ekspluatācijas un autoremonta nodaļas priekšnieks. 1920. g. dec. nosūtīts rezerves armijas štāba rīcībā, atvaļināts kā Latvijas pilsonis.

Sakarā ar neiespējamību uzreiz atgriezties Latvijā vairākus mēnešus atkal strādājis gub. tekstilrūpniecības administrācijas iestādēs.

Pēc Kronštates nemieriem 1921. g. pavasarī Kazaņā apcietināts un apvainots “pretpadomju noskaņojumā”, 1921. g. 14. apr. atbrīvots.

1921. g. maijā atgriezies Latvijā. 1921. g. jūn. sācis darbu Rīgas miertiesā, 21. jūl. apstiprināts par papildu miertiesnesi Rīgas apgabaltiesā; strādājis dažādu Rīgas pilsētas iecirkņu miertiesnešu, Valkas un Valmieras miertiesnešu pakļautībā 2. kriminālnodaļā, 1. civilnodaļā.

No 1923. g. 11. okt. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 1. civilnodaļā. 1939. g. 5. dec. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

Izceļojis uz Vāciju. Iespējams, ka darbojies Vācijas Tieslietu ministrijā.

Miris: pēc 1939.gada.

Precējies 1928. g. 21. janv. ar Olgu Katrīnu Krūzi (dz. 1905. g. 8. aug. Limbažu pag.), meita Astrīda Margarēte (1928. g. 16. dec.–2006. g. 4. martā Sandjego, Kalifornijas pavalstī, ASV); 1933. g. 24. janv. šķīries.

Otrreiz precējies 1935. g. 1. jūn. ar vācieti Metu Elizabeti Sofiju Blūmentāli (dz. 1899. g. 24. dec. Pēterburgā), dēls Georgs Kārlis Zigismunds (dz. 1938. g. 26. jūl.).

LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 331., 332. l.; EVP.

No R. Gaigala 1921. g. 14. jūl. rakstītās autobiogrāfijas: “Tūlīt pēc atsvabināšanas [no Sarkanās armijas 1920. g. decembrī] aizbraukt uz mājām es nevarēju, jo ešelona nebija, un tādēļ es atkal pieteicos strādāt Tekstilnodaļā. Šā gada pavasarī, pēc Kronštates nemieriem, Tatāru Republikas Čeka mani apcietināja “za antisovetskoje nastrojenije [pretpadomju noskaņojumu – red.]”. Izlaists no cietuma es tiku 14. aprīlī š. g. tikai kā Latvijas pavalstnieks, zem mutiski man pasludinātā nosacījuma nekavējoties izbraukt uz Latviju ar gatavojamo tanī laikā ešelonu. Ar šo ešelonu es pārbraucu Zilupē 14. maijā š. g. un pēc atvaļināšanas no bēgļu karantīnas aizbraucu uz savu pastāvīgo dzīves vietu – Valku, kur man pieder nekustams īpašums un dzīvo mana māte ar māsu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 332. l., 13. lp.)