Dr. R. Drlļļa pētniecība aptvēra dažādas nozares - darba rīku un ierīču, cilvēka kustību, kā arī psihotehnikas . un arodu izvēles laukus. Tā kā cilvēka fiziskā un garīgā darbība cieši saistīta, vislabākie rezultāti iegūstami lietderīgi apvienojot visus minētos elementus. Drillis bija vienīgais latviešu vecākās paaudzes zinātnieks, kas nodevies šim interesantajam laukam, kam grūti nospraust robežas.
Akadēmisko izglītību R. Drillis sāk Pirmā pasaules kara laikā Rīgas polihtehnlskā institūtā. Vēlāk Krievijā viņš beidz aviācijas virsnieku kursu. Strādājot Pēterpils auto un aviācijas rūpnīcā viņš gūst pirmo ierosmi darba racionalizācijas pētījumiem. Šim domu pavedienam viņš ir sekojis visā tālākā mūža gaitā.
Pēc kara Drillis turpina pārtrauktās izglītības gaitas, studē un 1931.g. Leipcigā iegūst Dr.phil. grādu. Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā viņš kalpo aviācijas resorā un pēc brīvības cīņām ir fizikas skolotājs Jēkabpils vidusskolā. Šeit vinš ierosina skolniekus vākt ziņas par senajiem latviešu mēriem un darba rīku piemērošanu augumam. Šie agrie pētījumi paver ceļu uz aroda izvēles pētījumiem valsts mērogā un noved viņu uz takas, uz kuras norit tālākais darba mūžs. Pie Izglītības ministrijas 1924.g. Drlļļa vadībā sāk darboties psihotehnikas kabinets, kas dod padomus aroda izvēlē un izglītībā, vēlāk to pārveido par arodu izvēles institūtu. Drillis šeit vada darba racionalizācijas nodaļu, pētījot apstākļus, kas veicina darba ražību. legūtos materiālus viņš apstrādā ar matematiskās statistikas metodēm. Driļļa pētījumi modina interesi valsts resoros un saimnieciskos uzņēmumos. Par tiem jo sevišķi interesējas lauksaimniecības organizācijas, kas ierosina pētīt darba rīkus un paņēmienus - cirvjus, izkaptis, lāpstas u.c. Visai Interesanti izvēršas pētījumi par linu kulstīšanu. Pētījumu īstenošanai un to objektīvai novērtēšanai Drillis izveido metodes un aparātus. Viņa izstrādāto paņēmienu kā analizēt kustību virknes tikai pēc daudziem gadiem sāk lietot Ņujorkas universitātes biomehanikas laboratorijās. Strādādams šajā iestādē Drillis turpināja celmlauža darbu biomehanikas laukā.

Viņš noorganizējis arī Darba muzeju, ierosinājis darba racionalizācijas izstādes, veicis pētījumus Saimnieciskās racionalizācijas un Mežu pētīšanas institūtā u.c. Blakus tam, no 1937. līdz 1944.g. viņš bija lektors L.U.Psiholoģijas institūtā, Vācijā Drillis bija skolotājs Augsburgas nometnē. Amerikā viņš saistās darbā Ņujorkas universitātē pie biomechanikas pētījumiem. R. Drlļļa pētījumi publicēti dažādos žurnālos gan latviešu, gan citās valodās, viņš ir sarakstījis arī vairākas grāmatas. Pēdējo gadu darbi iespiesti ASV zinātniskajā literatūrā, piem. Ņujorkas universitātes ziņojumos Nacionālajai zinātņu akadēmijai. Viņš bija arī Ņujorkas zinātņu akadēmijas un vairāku citu zinātnisko organizāciju biedrs, rosīgi darbojies latviešu organizāciju dzīvē, vadījis ALA kultūras biroja zinātnes sekciju. Par nopelniem biomehanikas laukā Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonds 1965.g. viņam piešķīra goda diplomu tehniskajās zinātnēs.

Avots: Laiks, 05.05.1968