Dzimis 1917.g. Luganskā, Ukrainā, kur tēvs Rūdolfs Lūsis, seniors, tolaik strādāja Pertrogradas Starptautiskajā Komercbankā. Māte - Olga Lūsis, dzimusi Krasmane. 1923. gadā, pēc tēva nāves Rūdolfs Lūsis jun. kopā ar māti un vecāko māsu Valiju dodas uz Latviju.

Mācās Ezeres pamatskolā, vēlāk Rīgas Valsts paraugpamatskolā. No 1932. līdz 1936. gadam mācās Rīgas Valsts tehnikumā. Pēc tehnikuma absolvēšas uzsāk tehniķa  mehāniķa darbu fabrikā "Latvijas Bērzs".

1939.g. iesaukts Latvijas armijā, dien Daugavpilī. 

1940.g. VI spiests vērot Padomju tankus iebraucam Latvijā un kļūt par kareivi Padomju armijas 243.strēlnieku pulkā. Turpina karadienestu Talsos - līdz 1941.g. V.

1941.g. VI demobilizēts un evakuējas no Rīgas. Strādā sovhozā netālu no Oriču pilsētas. 1941.g. IX, bēg no trūkuma un sala uz Uzbekiju. Strādā tur kolhozā Fergānas ielejā, gandrīz nomirst no bada, nolemj uzmeklēt Padomju armijas latviešu pulku, ko arī izdara  

1942.g. III - iestājas I Atsevišķajā latviešu strēlnieku rezerves pulkā. Pabeidz tur jaunāko komandieru kursus, pēc tiem paliek dienēt par daļas komandieri  Prettanku artilērijas mācību bataljonā, vēlāk turpat kļūst par vada komandieri.  1944.g. III pārcelts par vada komandiera palīgu uz 359. rezerves pulku, bet oktobrī - uz 17.atseviškā latviešu strēlnieku rezerves bataljonu.

1945.g. XI sāk studijas Latvijas universitātē (tolaik - P.Stučkas Valsts universitātē), bet 1949.g. IV - darbu Gāzes, ūdnesvada un kanalizācijas trestā.

1950.g. apprecas ar Martu Bērziņu. 1951.g. kļūst par tēvu meitai Birutai, bet 1962.g. - Agitai. 

1960.g. turpina studijas Rīgas Politehniskajā insitūtā Sanitārās tehnikas specialitātē, 1963.g. ar izcilību aizstāv projektu "Rīgas pilsētas mikrorajona gāzes un siltūdens apgādes" un absolvē institūtu kā inženieris. 

1961.g. sāk strādāt Galvenajā gazifikācijas pārvaldē, dažādos amatos šajā resorā nostrādā līdz pat aiziešanai pensijā. 

Atzīmējot II Pasaules kara beigu 40.gadadienu, 1985.g. 11. martā ar PSRS AP Prezidija dekrētu apbalvots ar II pakāpes Tēvijas kara ordeni. 

Savas atmiņas 1990-to gadu beigās uzticējis Okupācijas muzejam (kontaktpersona - Lelde Neimane, tolaik Video un kinofoto krātuves glabātāja, tālr. 67229248, 67212715. 

* * *

Biogrāfiju apkopoja meita Agita Lūse 2012. gada 24. novembrī.