19. februāri 88 gadu vecumā no šīs zemes šķīries Čikāgas DV apvienības biedrs un sabiedrisks darbinieks.
Dzimis 1902. g. 2.decembrī Saulkrastos, kuģu kapteiņa un rēdera Jāņa Kiršteina ģimenē. 1919. g., vēl skolnieks būdams, brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā un piedalījies cīņās Rīgas aizstāvēšanā pie Daugavas tiltiem pret Bermonta armijas uzbrukumu. Piedalījies sardzē pie Nacionālā teātra 1918. g. 18.novembrī, kur tika pasludināta Latvijas valsts. Pēc atbrīvošanas cīņām turpina izglītību Latvijas Universitātē. Pēc tēva nāves vadīja ģimenes rēdereju. Pēc 2. pasaules kara un bēgļu gaitām Vācijā, 1950. g. iebrauca ASV un apmetās Elizabetē, Ņudžersijā, kur strādāja fabrikā un aktīvi darbojās latviešu sabiedriskajā dzīvē, nodibinot
latv. ev. lut. Elizabetes-Nuarkas draudzi, bija tās priekšnieks līdz 1954.g., kad pārcēlās uz Čikāgu. Sākumā strādāja kā mašīnists rūpniecībā, bet vēlāk kā grāmatvedis. Aktīvs latviešu sabiedriskajā dzīvē — Čikāgas latviešu biedrībā vicepriekšsēdis. Piederēja korp. Livonica saimei un Čikāgas Korporāciju kopai, kur daudz gadus bija ekonoms un vēlāk seniors. Bija ALA vicepriekšsēdis, saņēmis ALA goda rakstu, ALA mūža biedrs.

Avots: Laiks, 23.03.1991