Jūras un zvejnieku tēmas gleznotājs, skolotājs, publicists.

Roberts Šterns — liepājnieks. Nākdams no etnogrāfiski bagātās Kursas, viņš piesūcies šī novada dzīves gudrībām, krāsu košumu un dzīves prieku. Jau zēna gados Šterns pieķeras vijolei un iemīl to uz visu mūžu. Agri viņam parādās arī zīmētāja dāvanas. 12 gadus vecs mazais Roberts jau patstāvīgi sacer metus rokdarbiem un tādā kārtā sāk patstāvīgi. Zīmēšanu Šterns tālāk mācas Rīgas un Penzas mākslas skoās. Viņš piegriež lielu vērību zīmēšanas metodikai. Viņa domas par audzināšanas jautājumiem uzklausa tā laika Krievijas pazīstamākie paidagogi. Gleznošanas amata zināšanās Šterns vēl papildinās Latvijas mākslas akadēmijā un beidz prof. Tīlberga vadīto darbnīcu, kā tas Kursas jūrmalniekam pieklājas, ar košu krāsu gleznu Zvejnieki. Arī citi labākie Šterna darbi — no jūrmalas zvejnieku dzīves. Neatkarīgo mākslinieku izstādē 1938. gadā uzmanību saista Šterna glezna — Divas pasaules. Rakstniecības laukā, Šterns apmēros nav devis daudz, bet viņa grāmatas — Aforismi, Jāņa Rozentala monogrāfija, Laba, gudra, skaista dzīve — domu esences pilna. Labas skaistas, gudras dzīves lappuses atziņu bagātībā zied, kā Jāņu laikā pļava. Šai grāmatā Šterns' uzsver, ka latvietim laimes zeme var būt tikai Latvija un asi viņš nostājas pret dažādiem mākslas «ismiem», apzīmējot tos par kultūras grāvējiem, necēlējiem. Šterns pastrīpo, ka šādai anarķijas mākslai nav gandrīz nekādu nacionālu iezīmju, tāpēc mums no tās jāatbrīvojas, cik drīz iespējams.

Kā paidagogs Šterns pamazām savu domu kodolu iebēris nākošo gara celmlaužu un sējēju saujās.

A. Abrupe, 1939.g.