Roberts Plociņš, dzimis 1934.gada 4.maijā, Daugavpilī, māte - Viktorija Plociņa (mājsaimniece), tēvs - Antons Plociņš (Latvijas armijas majors pirms 2.pasaules kara, vēlāk - Latvijas PSR armijas militārpersona, pēc 2.pasaules kara - Augstskolas kara katedras pasniedzējs, dzīvojis Rīgā, Māras alejā 3-3). Roberts Plociņš ir nodarbojies ar paukošanu un pēc 2.pasaules kara ir uzvarējis vairākās PSRS meistarsacīkstēs, kā arī izcīnijis godalogto Sprota meistara kandidāta nosaukumu. No 14 gadu vecuma, līdz pat pensijai, strādājis Rīgas Radio rūpnīcā "Popova" Rīgā, Mūkusalas ieā 41. Ir apbalvots ar vairākiem ordeņiem par darba sasniegumiem un tādām medaļām, kā "Labākais strādnieks", uc. (par piecgades plāna izpildēm pirms plāna..). 1954.gadā pats savām rokām ir uzbūvējis televīzoru un ir skatījies pirmo TV pārraidi PSRS Latvija teritorijā. Trīs dēlu tēvs laulībā ar Maiju Plociņu (dzimušu Niedriņu). Piedzīvojis Latvijas Republikas atjaunošanu un savā dzimšanas dienā (4.maijā) vienmēr svinējis savu un Latvijas (kā brīvas valsts) dzimšanas dienu.