Roberts Liepiņš
Roberts Liepiņš
- Dzimšanas datums:
- 03.12.1886
- Miršanas datums:
- 29.10.1965
- Apglabāšanas datums:
- 03.11.1965
- Mūža garums:
- 78
- Dienas kopš dzimšanas:
- 50517
- Gadi kopš dzimšanas:
- 138
- Dienas kopš miršanas:
- 21697
- Gadi kopš miršanas:
- 59
- Papildu vārdi:
- Roberts Liepiņš Jāņa dēls
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Feldfēbelis, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 3. rota
Apbalvots:
- 03.07.1916, Svētā Jura 2. šķiras krusts, Nr. 22743
- 23.12.1916, Svētā Jura 1. šķiras krusts
Papildus informācija:
LIEPIŅŠ Roberts Jāņa d. dzimis 1886.03.12. Bukaišu pagastā
zemnieks no Sniķeres pagasta,
bataljonā no 1916.03.,
ievainots kaujā 1916.12.galvā,
no 1917.10.– praporščiks, LR armijā
no 1919.12. LKOK.
Zem apšaudes komandēja divu vadu atbalsta uguni, tika ievainots, pēc pārsiešanas atgriezās ierindā - J2K
miris 1965
***
LKOK nr.3/948
Liepiņš, Roberts Jāņa dēls
Virsleitnants 12. Bauskas kājnieku pulkā.
Apbalvots ar LKOK par cīņu 1920. g. 28. maijā pie Koršunas un Kazakovas ciemiem Latgalē.
12. Bauskas kājnieku pulka virsleitnants.
Ordenis piešķirts 1921. gadā
Dzimis 1886. g. 3. dec. Bukaišu pagastā Izglītojies ministrijas skolā. Zemkopis Sniķeres pagastā
Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūl.,
1916. g. martā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.
Piedalījies kaujās pie Ķekavas, Nāves salā un Ziemassvētku kaujās.
1916. g. aug. paaugstināts par praporščiku.
1917. g. janv. paaugstināts par podporučiku.
Apbalvots ar visiem 4 Jura krustiem, Annas ordeņa IV šķiras
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 19. dec., iedalīts 12. Bauskas kājnieku pulkā, piedalījies Latgales atbrīvošanā.
1920. g, 28. maijā Latgalē, kad ienaidnieka bruņuvilciens "Pamjatj Sverdlova" izsēdināja stipru kājnieku un jātnieku desantu ar ložmetējiem, lai pārrautu mūsu aizsardzības līniju Koršunas-Kazakovas sādžu raj., Liepiņš kopā ar 25 kareivjiem pēc paša ierosmes devās straujā pretuzbrukumā, satrieca ienaidnieku, piespieda to bēgt, pametot kaujaslaukā savus kritušos un ievainotos, un saņēma gūstekņus, tā novērsdams draudīgu situāciju.
Atvaļināts 1920. g. 15. okt. Lauksaimnieks Sniķeres pagastā Ceriņos.
Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā "Arājs", pēc tam Ukru sovhozā.
Mūža nogalē dzīvojis dēla ģimenē Rīgā.
Miris 1965. g. 29. okt.
Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.
***
Avoti: Rīgas dome, lkok.com, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.