Roberts Emīls Feldmanis (1910. gada 4. augusts — 2002. gada 28. maijs) bija luterāņu mācītājs, teoloģijas profesors un Latvijas baznīcas vēsturnieks.

Biogrāfija

Dzimis Viļņā, dzelzceļa ierēdņa Jāņa Feldmaņa un viņa sievas Jetes (Henrieta) Marijas (dzimusi Matuta) ģimenē. Pirmos dzīves gadus pavadījis Viļņā, Pirmā Pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās Krievijā. Pilsoņu kara laikā ģimene pārcēlās atpakaļ uz Viļņu.

1922. gadā ģimene ieradās Jelgavā, Latvijā. 1925. gadā R. Feldmanis uzsāka mācības Jelgavas Skolotāju institūtā. Šinī laikā viņš iesaistījās Jelgavas Nikolaja draudzē, kur lielu iespaidu guva no vēlākā Latvijas universitātes profesora un mācītāja Edgara Rumbas. Te izveidojās un nostiprinājās Feldmaņa vēlme studēt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. 1929. gadā tika pensionēts tēvs, un pašam R. Feldmanim bija jāuzsāk darba gaitas. Mācības tika noslēgtas Vakara vidusskolā  1930. gadā. Šajā pašā gadā Roberts iestājās Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē. Studiju laikā darbojās Kristīgo studentu biedrībā. Otrajā studiju gadā (1931./32.) R.Feldmanis nopietni saslima. Ārstēšanai izmantoja plaušas saspiešanu, turpmāko mūžu šī plauša nepildīja savu pienākumu. 1932. gadā E. Rumba aicināja R. Feldmani par asistentu Rīgas Kristus draudzē. Studijas pabeidzis 1935. gadā, Feldmanis kalpoja kā vikārs dažādās Latvijas draudzēs.

1936. gada nogaalē tika uzaicināts pārņemt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Ārmisijas sekretāra pienākumos, kurus pildīja līdz pat Ārmisijas padomes likvidācijai. Darbs šinī amatā ir viens no nozīmīgakajiem R. Feldmaņa veikumiem un raksturīgs ar lielu Ārmisijas aktivitāšu pieaugumu. Liela nozīme bija arī šajā laikā izveidotajiem un uzturētajiem kontaktiem ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas misionāri Indijā Annu Irbi. 1937. gadā R. Feldmanis kļuva par E. Rumbas vadītās Kristus draudzes otro mācītāju. 1938. gada otrajā pusē Feldmanis tika nozīmēts par Latvijas baznīcas pārstāvi Pasaules Trešajā misijas konferencē Tambaramā. Uzturēšanās laikā viņš apmeklēja arī A. Irbi un Latvijas "misijas ciemu" Karunagarapuri, Indijas Tamilu zemē. Pēc atgriešanās Latvijā aizstāvēja teoloģijas licenciāta grādu.

Otrā Pasaules kara laikā daļēji atjaunoja Ārmisijas padomes darbu. Pēc kara kalpoja vairākās Rīgas draudzēs. 1950. gadā, draudzes pērmindera denunciēts, R. Feldmanis tika apcietināts un vēlāk izvests.

Atgriezās pēc Staļina nāves, un tika nozīmēts Pierīgas draudzēs. Nozīmīgākā kalpošana bija Olaines, Katlakalna un Rīgas Mežaparka draudzē. 1970. gadu beigās un 1980. gadu sākumā R. Feldmaņa draudzes piedzīvoja ievērojamu garīgu intensitāti. Tās rezultātā liela daļa teoloģijas studentu nāca tieši no draudzēm, kurās kalpoja Feldmanis, īpaši no Mežaparka draudzes. Okupācijas gados Roberts Feldmanis kalpoja arī kā baznīcas vēstures pasniedzējs topošajiem luterāņu garīdzniekiem.

Atmodas gados R. Feldmanis aktīvi iesaistījās draudžu atjaunošanā un atjaunotās Latvijas Universitātes Teoloģijas Fakultātes darbībā. Feldmanis bija apkopojis ļoti nozīmīgu teoloģisko bibliotēku, kuru novēlēja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Augstākajai teoloģiskajai mācību iestādei Lutera akadēmijai. Roberts Emīls Feldmanis aizgājis mūžībā 2002.gada 28. maijā. Apbedīts Katlakalna baznīcas dārzā.

***

* 1910. VIII 04.

                1935. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,

                1935. IX 22. ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru, 

                1935. XII 01. atbrīvots no Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāra amatā, 

                1935. XII 01. apstiprināts par Valkas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1936. XII 01. iecelts par ārmisijas sekretāri,

                1936. XII 01. pārskaitīts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1942. Rīgas pilsētas prāvesta rīcībā, mācītājs.

Pēc kara beigām R. Feldmanis bija Rīgas Sv. Jāņa draudzes vikārs, pēc tam Rīgas Jēzus luterāņu draudzes mācītājs. 1950. gada 29. aprīlī viņu apcietināja, apmēram mēnesi pratināja VDK ēkā Stabu ielā, tad pārveda uz Rīgas Centrālcietumu. Viņam piesprieda 10 gadus labošanas darbu nometnē Arhangeļskas apgabalā, bet pēc Staļina nāves 1954. gada novembrī atbrīvoja.

Pēc atgriešanās no izsūtījuma viņu 1955. gadā apstiprināja par mācītāju Katlakalna draudzē un tās filiālē Olainē, kur viņš atjaunoja baznīcu. 1979. gadā, pēc mācītāja Romāna Vanaga nāves, Rīgas Mežaparka draudze Gustava Ādolfa baznīcā aicināja R. Feldmani par savu mācītāju. 1970-to gadu beigās un 1980-to gadu sākumā R. Feldmaņa draudzes piedzīvoja ievērojamu garīgu intensitāti. Tās rezultātā liela daļa teoloģijas studentu nāca tieši no draudzēm, kurās kalpoja Feldmanis, īpaši no Mežaparka draudzes. Okupācijas gados Roberts Feldmanis kalpoja arī kā baznīcas vēstures pasniedzējs Teoloģijas seminārā topošajiem luterāņu garīdzniekiem.

Atmodas gados R. Feldmanis aktīvi iesaistījās draudžu atjaunošanā un atjaunotās Latvijas Universitātes Teoloģijas Fakultātes darbībā. Feldmanis bija apkopojis ļoti nozīmīgu teoloģisko bibliotēku, kuru novēlēja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Augstākajai teoloģiskajai mācību iestādei Lutera akadēmijai. Roberts Emīls Feldmanis aizgāja mūžībā 2002. gada 28. maijā, apbedīts Katlakalna baznīcas dārzā.

                Avots:       „Baznīcas kalendārs“, R., 1942.; 

                                „Svētdienas Rīts“# 40/1935., # 49/1936., # 2/1937., # 51/1935.