Roberts Kroders
- Dzimšanas datums:
- 28.03.1892
- Miršanas datums:
- 28.08.1956
- Apglabāšanas datums:
- 31.08.1956
- Mūža garums:
- 64
- Dienas kopš dzimšanas:
- 48475
- Gadi kopš dzimšanas:
- 132
- Dienas kopš miršanas:
- 24946
- Gadi kopš miršanas:
- 68
- Tēva vārds:
- Jāņa dēls
- Papildu vārdi:
- Роберт Иванович Кродерс
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Publicists, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris, Tulkotājs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Meža kapi
Arestēts: 1945. gada 2. janvārī.
Notiesāts: Красноярским крайсудом 1945. gada 23. martā.
Inkriminēts: ст. 58—10 УК РСФСР.
Spriedums: 10 лет ИТЛ
Reabilitēts: 1997. gada 9. jūnijā. прокуратурой КК
Avots: Книга памяти Красноярского края
Lietas numurs: П-22589
***
Teātra kritiķis, tulkotājs, rakstnieks Roberts Kroders dzimis 1892.gada 9.aprīlī Aderkašu, vēlākajā Taurupes pagastā skrīvera ģimenē.
Kopā ar tēvu un dvīņu brāli Artūru piedalījās 1905. g. revolūcijā un bija spiests doties trimdā uz Vāciju.
Beidzis Madlienas draudzes skolu, dzīvojis Rīgā, 1910.gadā devies uz Maskavu, kur beidzis vidusskolu (1911).
Bijis brīvklausītājs Maskavas un Pēterburgas universitātē, studējis vēsturi un filozofiju.
1913.gadā atgriezies Rīgā, sākoties 1.pasaules karam, mobilizēts Krievijas armijā un Austrumprūsijā kritis gūstā.
1918.gadā atgriezies Latvijā, gada beigās devies līdzi Pagaidu valdībai uz Liepāju, kopā ar brāli nodibinājis laikrakstu „Latvijas sargs” un bijis tā redakcijas loceklis (1919-20).
Precējies ar aktrisi Hertu Vulfu, rakstnieka E.Vulfa atraitni.
Atgriezies Rīgā, strādājis laikrakstos „Latvijas Vēstnesis” (1922-25), „Rīgas Ziņas” (1925), „Pirmdiena” (1925-27), bijis izdevuma „Ilustrēts Žurnāls” redkolēģijas loceklis (1927-28).
No 1931.gada strādā par Izglītības ministrijas mākslas un kultūras lietu konsultantu un referentu, bijis izdevniecības „Grāmatu zieds” redaktors (1939-40). LVK rektors (1941). 1941.gada 14.jūnijā izsūtīts uz PSRS, 1954.gadā atgriezies Latvijā.
Roberts Kroders rakstījis presē par teātra jautājumiem, īpaši akcentējot formas problēmas, nepieciešamību teātrī veidot suverēnu, scēniskām prasībām atbilstošu mākslu.
Sarakstījis apceres –
- „Alfreds Amtmanis-Briedītis” (1928),
- „Rihards Vāgners” (1930, kopā ar Jēkabu Vītoliņu), u.c.
Sarakstījis lugas „Pēdējais tilts” (1933), kur psiholoģiski interesanti risinātas dažādu tautību attiecības 1.pasaules kara notikumos Latvijā, „Atdzimšanas dziesma”.
Tulkojis zinātniska satura darbus, „Tūkstoš un vienas nakts pasakas”, K.Hamsuna, R.Rolāna, H.Senkeviča, A.Strindberga, G. de Mopasāna, A.Šniclera, G.D’Annuncio, O.Vailda prozu, Dž.B.Šova, J.L.Tīka, L.Pirandello, F.Bruknera, K.Goldoni lugas.
Dēls – izcilais teātra režisors Oļģerts Kroders (1921-2012).
Roberts Kroders miris 1956.gada 28.augustā Saulkalnē, apbedīts Rīgā, Meža kapos.
http://www.ocb.lv/staff-member/roberts-kroders/
L. Gudriķe B. Kroderu dzimta latviešu kultūras kontekstā // LM, 1992, 3.IV; Johansons A. Rīgas svārki mugurā. Ņujorka, 1966, 83.-88. lpp. B. Kalnačs
:http://garamantas.lv/lv/person/26506
***
Dzimis латыш;
Dzīvoja: Латвия, город Рига.
Notiesāts: 1941. gada 14. jūnijā.
Spriedums: высылка
Avots: Красноярское общество "Мемориал"
Avoti: Rīgas dome, memo.ru
Nav pesaistītu vietu
Saiknes
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Jānis Kroders | Tēvs | ||
2 | Anna Kroders | Māte | ||
3 | Gunārs Kroders | Dēls | ||
4 | Oļģerts Kroders | Dēls | ||
5 | Arvīds Kroders | Brālis | ||
6 | Pauls Kroders | Brālis | ||
7 | Arturs Kroders | Brālis | ||
8 | Milda Krodere | Māsa | ||
9 | Herta Kroders | Sieva | ||
10 | Pēteris Kroders | Onkulis | ||
11 | Jānis Kroders | Brāļa/māsas dēls | ||
12 | Valdemārs Kroders | Brāļa/māsas dēls | ||
13 | Zelma Krodere | Svaine | ||
14 | Leontine Marija Kroders | Svaine | ||
15 | Laima Kroders | Svaine | ||
16 | Jānis Bankavs | Darba biedrs |
10.09.1941 | Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti
Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.