Mūžībā aizgājis mīļš cilvēks, mediķis ar 49 gadu darba stāžu.

Ilgus gadus strādājusi Rīgas 6.slimnīcā sākotnēji par medicīnas māsu, vēlāk par slimnīcas vecāko māsu.

Apglabāta 2013.gada 30.maijā Lāčupes kapos Rīgā.

****

Rita Ritere iesākumā dzīvojusi „Jaunbrenčos”, Anneniekos. Šo bērnības laiku Rita atcerējās ar īpašu smeldzi, jo tas bija laimīgs laiks. Saimniecība bija liela – zirgi, govis.... Par turību un brango saimniekošanu dažiem no ģimenes nācās samaksāt ar izsūtījumu, citiem ar dzimtās mājas pamešanu. Pēc kara dzimtas mājās dzīvoja sveši cilvēki. Pašlaik šo māju nav. 

Skolas gaitas uzsākusi jau Rīgā, kur viņas ģimene pārcēlās uz Ritas tēta celto māju Durbes ielā. Pamatskolas laiks pagājis Rīgas 14.Tautskolā. Mācības turpināja Rīgas 5.vidusskolā.

Agri (kad Ritai bija 16 gadi) nomira tētis un bija jādomā par profesijas izvēli. Pēc krustmātes ieteikuma Rita izvēlējās medicīnas māsas profesiju. 1950.gadā viņa absolvē Rīgas 4. māsu skolu.

Kā tolaik pieņemts, bija jādodas strādāt pēc nosūtījuma. Rita devās uz Nautrēnu (Rogovkas) slimnīcu, Kārsavas novadā un nostrādādāja tur laika no 1950.gada 1.augusta līdz 1952.gada 30.augustam. Par šo laiku Rita atcerējās ar gaišumu. Prieks, ka izdevās kopīgi 2010.gadā tur paciemoties – atcerēties vietas, kur gūta pirmā darba pieredze.

Tālākās darba gaitas veda uz Stradiņu slimnīcu, kur Rita laikā no 1953.gada 29.janvāra līdz 1956.gada 20.augustam strādāja ka medicīnas māsa un nodaļas vecākā māsa.

No 1956.gada 1.septembra līdz 1961.gada 31.augustam Rita devās strādāt uz Ropažu slimnīcu, paralēli, uzsākot mācības neklātienē Rīgas 2.medicīnas skolā, kura ar izcilām atzīmēm pabeidza kā feldšeris. Pēc Ritas nostāstiem Ropažu posms viņas dzīvē arī bijis gaišs un pieredzes bagāts.

Rita atgriezās Rīgā 1961.gadā un uzsāka ilggadējas darba gaitas Rīgas apvienotajā 6.slimnīcā – sākotnēji 9 gadus nostrādādama kā medmāsa uzņemšanas nodaļā kopā ar savu māsu Birutu, vēlāk iecelta par slimnīcas vecāko māsu (virsmāsu) līdz pat aiziešanai pensijā 1987.gada 01.oktobrī. Pēc slimnīcas reorganizācijas Rita līdz pat 1998.gada 12.jūnijam strādāja par laboranti tur pat 6.slimnīcā (poliklīnikā). Rita ļoti mīlēja savu darbu, savus kolēģus – darbā jutās piepildīta, vajadzīga. Kopējais darba mūžs medicīnā bijis 49 gadi. Par savu darbu saņēmusi gan apbalvojumus, gan kolēģu cieņu un mīlestību. 


DZĪVES VIETAS.

1. „Jaunbrenči”, Anneniekos.
2. Rīga, Durbes iela - Pārdaugava (tēva celta un izlolota māja), ko 1970.gadā nojauca (cēla daudzdzīvokļu mājas tajā vietā). Kā kompensāciju māsām piešķīra dzīvokļus Iļģuciemā, Riekstu ielā. Ritai un viņas mātei tas bija ļoti sāpīgs laiks, jo atkal bija jāpamet ģimenes mājas.
3. 2005.gada 06.augustā Rita pārceļas uz Ogri un dzīvo blakus meitai Ivetai savā dzīvoklī. Rīgā paliek dēls ar ģimeni. Pāreja no Rīgas ir sāpīga, jo praktiski ilgs laiks mūža pavadīts Iļģuciemā. Pēdējos gados Rita iemīlēja Ogri ar tās krāšņo zaļumu. Pie sava dzīvokļa iekopa puķu dobi.


RITAS RAKSTURA IEZĪMES

Inteliģence (mīlēja lasīt literatūru, īpaši tuva bija dzeja, teātra un opermākslu, interesējās par sportu (arī šī gada Pasaules čempionāts hokejā bija viņas skatāmo sporta pārraižu skaitā). Piemita dziļas inteliģences izjūta.

Strādīgums un darba mīlestība (pēc garas darba dienas, kopā ar vīru devās uz Mārupi, Liepājas ielu kopt krāšņu dārzu, izcili krāva malku vīramātes saimniecībā, lieliski gatavoja plānās pankūkas, viltotās irbītes un vīriešu zapti).

Pārsteidzoša kārtības izjūta, kas raksturīga „vecā kaluma” medmāsām. 

Sirsnīga humora sajūta.

Dāsnums un mīļums. Mīļums un rūpes par savējiem. Mazbērniem viņa bija Amīte.

Taisnības izjūta.


Ļoti interesējās par savām saknēm – priecājās par dzimtas koka sakārtošanu.