Ko domā cilvēks savas dzīves pēdējā mirklī? Tas ir jautājums, uz kuru diez vai kāds varēs atbildēt, it sevišķi tad, ja nāve atnāk tik pēkšņi. Tomēr, acīmredzot, nebūsim tālu no patiesības, ja teiksim, ka Ritai Miķelsonei prātā bija savi bērni, kuri gaidīja viņu atgriežamies mājās. Nevarēja dzīvesbiedri Miķelsoni iedomāties to, ka pēc brauciena ar «Moskviču» pa mūsu pilsētu viņi abi kopā vairs mājās neatgriezīsies, ka viņu divi bērni vairs neredzēs savu māti. Piestājuši Ļeņina un Lietuvas ielu krustojumā un gaidīdami izdevību nogriezties, abi dzīvesbiedri juta, ka no aizmugures nāca stiprs trieciens. Pēc tam mašīna tika dauzīta vēl un vēl, līdz «Moskvičs» un autobuss, kas to grūda un stūma, atdūrās pret izpildkomitejas ēku. Saskrēja cilvēki, ieradās ātrā palīdzība un milicija, bet abi dzīvesbiedri to vairs nejuta. Arvīds Miķelsons nāca pie samaņas slimnīcā, Ritas Miķelsones dzīvību glābt vairs neizdevās. Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka «Latvijas agroķīmijas» Jelgavas ražošanas apvienības šoferis Jons Račis pēc darbā iebrauca autobusu stāvvietā un turpat autobusā arī iedzēra. Kad iedzeršana beidzās, viņš ar autobusu no stāvvietas aizbrauca. Kā tas bija iespējams? Gluži vienkārši. Nebija jau neviena, kas raudzītos, lai stāvvietā novietotie transporta līdzekļi tur arī atrastos. Darbavietas administrācija par to maz interesējās. Kur Jonam Račim gribējies braukt un kāpēc? To pateikt viņš nevarēja. Viņš bija izdzēris tik daudz, ka par notikušo neko neatcerējās. Nav grūti iedomāties Ļeņina ielu - pilsētas galveno maģistrāli. Visintensīvākā satiksme un visvairāk gājēju. Te pēkšņi pa to drāžas autobuss, kurš piedzēruša šofera alkohola apmiglotās apziņas dēļ pārvērties par dzelzs briesmoni, par ļaunuma un posta nesēju.
Ilgs laiks brīvības atņemšanas vietās būs jāpavada Jonam Račim. Pēc soda izciešanas viņš atgriezīsies. Bērni savu mati nesagaidīs nekad. Tagad Jons Račis esot sapratis, ka pie visa vainīga bijusi viņa tieksme uz pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu. Bet vai bija jāupurē cilvēka dzīvība, lai to saprastu? Cik nelaimēm vēl jānotiek, lai Jonam Račim līdzīgie dzērāji un viņus nekontrolējošās amatpersonas saprastu, ka alkoholiķis pie stūres jebkurā brīdī var kļūt par noziedznieku? (Darba uzvara, 03.06.1981)