Vairāk kā pusgadsimtu viņš strādājis Latvijas Nacionālajā operā - vispirms kā suflieris, tad galvenā kormeistara palīgs, diriģenta asistents pie Leonīda Vīgnera un Maskavas Lielā teātra diriģenta Mihaila Žukova; līdz ilggadējam mākslinieciskajam vadītājam un galvenā diriģenta amatam. Viņa mākslinieka gaitās nebija sensacionālu viesturneju, skaļu notikumu vai aizkulišu intrigu. Rihardam Glāzupam galvenais bija nepārtraukts darbs, aizrautīga muzicēšana un aizvien jauni operiestudējumi.

Leonīds Vīgners par maestro teicis: “Glāzups ir fenomenālākais, viņš diriģēja ļoti labi, sevišķi itāļu operas - nesasniedzams, labākais par visiem." Orķestra mūziķus Glāzups uzskatīja par labākajiem draugiem, dziedātājus - par mīluļiem, bet savu diriģenta zizli - par visdārgāko instrumentu.

Beidzis Konservatoriju - 1944.g.  ērģeļu spēles klasē, 1950.g. diriģenta un 1952.g. kompozīcijas klasē pie Ā.Skultes, pirms tam pie J. Vītola. Operas teātrī diriģents no 1944.gada, 1967.-1976.g. galvenais diriģents. 1966.g. Maskavas Lielajā teātrī iestudēja Rimska-Korsakova operu "Teiksma par neredzamo pilsētu Kitežu".

Bija precējies ar operas solisti soprānu Augusti Klinku.