Rihards Dobums
- Dzimšanas datums:
- 19.02.1893
- Miršanas datums:
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47908
- Gadi kopš dzimšanas:
- 131
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Militārpersona, karavīrs, Neatkarības kauju dalībnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Ķemeros. Pilsētas skolas izglītība. Bijis pasta un telegrāfa kantora ierēdnis.
Krievu armijā iesaukts 1914. gada augustā, 1915. gada decembrī pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.
Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Jura medaļas III, IV pak., Jura krusta II, III, IV šķ.
Armiju atstājis 1917. gada 23. augustā. 1916. gada kaujās pie Ložmetējkalna viens no pirmajiem uzspridzināja vācu drāšu aizžogus, kā sapieru komandas komandieris šķērsoja Lielupi un veica sekmīgu izlūkošanu, tās laikā izsita ienaidniekus no vairākām blindāžām.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Dienējis 2.(5.) Cēsu kājnieku pulkā, bijis virsseržants.
Atvaļināts 1921. gada 31. janvārī.
Bijis pagasta valdes un pagasttiesas darbvedis Rozulas pagastā.
1934. gadā vecākais policijas kārtībnieks Slokas pagastā, pēc tam dzīvojis Snēpeles pagastā.
Par turpmāko likteni ziņu nav.
***
LKOK nr.3/1222
Dobums, Richards
Vecākais apakšvirsnieks 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā.
* 1893. g. 19. februārī Ķemeros.
+
[Citu ziņu nav.]
Apbalvots par 1916. g. 23. decembra kauju pie Ložmetējkalna.
DOBUMS RIHARDS Augusta dēls
Bij. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka apakšvirsnieks.
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1893. g. 19. febr. Ķemeros. Pilsētas skolas izglītība. Pasta un telegrāfa kantora ierēdnis.
Krievu armijā iesaukts 1914. g. aug., 1915. g. dec. pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Jura medaļas III, IV pak., Jura krusta II, III, IV šķiras Armiju atstājis 1917. g. 23. aug.
1916. g. kaujās pie Ložmetējkalna Dobums viens no pirmajiem uzspridzināja vācu drāšu aizžogus, kā sapieru komandas komandieris šķērsoja Lielupi un veica sekmīgu izlūkošanu, tās laikā izsita ienaidniekus no vairākām blindāžām.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn. Dienējis 2.(5.) Cēsu kājnieku pulkā, virsseržants.
Atvaļināts 1921. g. 31. janv. pagastā valdes un pagasttiesas darbvedis Rozulas pagastā 1934. g. vecākais policijas kārtībnieks Slokas pagastā, pēc tam dzīvojis Snēpeles pagastā Par turpmāko likteni ziņu nav.
Avoti: lkok.com
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.