Šī nelielā kapsēta Rērmondā ir pazīstama pasaulē dēļ viena pieminekļa. Tas Van Gorkum-Van Aefferden kaps, labāk pazīstams kā kaps ar rokām (holandiešu het graf met de handjes), ir neparasts dubultkaps Nīderlandes pilsētā Rērmondā. Dubultais kaps ir valsts nozīmes piemineklis, un tas ir iekļauts pieminekļu aizsardzībā tās kultūras un arhitektūras vērtības dēļ.

Stāsts

Kaps atrodas Rērmondas Vecajos kapos, kas iekārtoti 1785. gadā.

1858. gadā kristīgo konfesiju un ebreju kopienas kapsētas tika atdalītas viena no otras ar sienām.

Džeikobs van Gorkums (1809-1880) piederēja reformātu ģimenei no Amsterdamas un bija Limburgas provinces milicijas komisārs. Savukārt, Jonkvrouw Josephina van Aefferden (1820-1888) nāca no dižciltīgu katoļu  ģimenes no Rērmondas, kuras locekļi meklēja Limburgas atdalīšanu no protestantiskās Nīderlandes un saikni ar katoļu Beļģiju.

Dzīvē notika pēc Šekspīra aprakstītā Romeo un Džuljetas stāsta - neskatoties uz dažādajām ticībām, Jēkabs un Džozefīna iemīlēja viens otru. Tā kā starpkonfesionāla laulība un dažādie sociālie stāvokļi tika apstrīdēti. Viņi nevarēja precēties Rērmondā, tāpēc apprecējās 1842. gadā Geldernas ciematā Pontā.

Kā precēts pāris viņi dzīvoja Rērmondā un viņiem bija pieci bērni. Abi palika katrs pie savas konfesijas visu mūžu. Kad van Gorkums 1880. gadā nomira, viņa atraitne lika viņu apbedīt kapsētas protestantiskajā daļā tieši pie sienas, kas atdala kalvinistu no kapsētas katoļu daļas, un uzcēla kapa stēlu, uz kuras frontonā ir attēlots viņa ģerbonis un nosauca viņu par savu sievu. Kad arī viņa nomira pēc astoņiem gadiem, saskaņā ar pirmsnāves izteikto gribu viņa tika apglabāta iesvētītā zemē pretī vīrtam aiz mūra katoļu pusē.

Viņu bērniem tika lūgts uzcelt pretī gandrīz identiska kapu stēlu, kuras frontonā bija apvienoti abu ģimenes ģerboņi, bet rokas savienojas pāri sadalošajai sienai ciešā satvērienā. Uz abiem kapu pieminekļiem ir heraldiska devīze Vivit post funera virtus - "Tikums pārdzīvo nāvi".