Anglijā miris mūziķis Reinis Gabaliņš. Daugavas Vanagu fondā "Straumēnos" 25. februārī mūža deviņdesmitā gadā miris pazīstamais mūziķis un bijušais leģionārs Reinis Gabaliņš. "Nebūs daudz tādu sabiedriski rosīgo latviešu Anglijā, kuri nepazītu Reini. Viņš ir spēlējis savu akordeonu ballēs, tautasdeju mēģinājumos un uzvedumos, Eiropas dziesmu svētkos un daudzās svinībās. Vienmēr ienesis jautrību ar saviem izteicieniem un pat dzejas pantu rīmējumiem," - tā cildeno vīru raksturojis DVF kultūras daļas ilggadējais vadītājs Alfons Freimanis.
Dzimis Rīgā 1916. gada 23. augustā. Tēvu zaudējis agrā bērnībā, brālis miris pēc atgriešanās no izsūtījuma un māte neilgi pēc tam. Skolas gaitas sācis pilsētas bērnudārzā Jēkabpils ielā, kur bērtniem mācīta klavierspēle,
septiņgadīgs iestājies pilsētas 36.pamatskolā. Pēc mācību stundām līdz ar citiem skolas biedriem gājis uz mātes darbavietu - bērnudārzu K. Barona ielā. Tur, sadalīti vecuma grupās, bērni gatavojuši skolas mācības. Skolotājs Brants ievērojis Reiņa dotības mūzikā un ieteicis mātei nopirkt vijoli, un viņa to arī izdarījusi. Pēc pāris gadiem iestājies Tautas konservātorijā; līdztekus vijoļspēlei mācījies harmoniju, mūzikas teoriju pie Jēkaba Graubiņa, solfedžo un klavierspēli pie Lūcijas Garūtas. Tukumā 1928.gadā bērnu vasaras nometnē koncertējis kopā ar pazīstamo mūziķi un komponisti Tiklu Ilsteri. Pēc pāris gadiem iestājies Jūras skautos. Tur iepazinies ar Robertu Zuļģi, Valdemāru Mellakaulu un Ilgvaru Jurku, kurus vēlāk sastapa Anglijā. Pēc pamatskolas beigšanas sācis strādāt, bet vakaros Amatnieku skolā mācījies elektrotehniku, aizgūtnēm turpinot muzicēšanu. Minēto skolu beidzis, strādājis firmā "Radio klīnika". Zināšanas paplašinājis un izmācījies par kuģu radiotelegrafistu. 1937. gada pavasarī iesaukts karadienestā - armijas sakaru bataljonā, kur piedevām iemācījies spēlēt akordeonu. Palicis armijas virsdienestā, sasniedzis kaprāļa pakāpi. Kad Padomju Savienība okupēja Latviju, 1940. gada rudenī demobilizējies. Strādājis VEF radio nodaļā līdz jaunam karavīra gaitu sākumam. 1943. gada decembrī iesaukts Latviešu leģionā un iedalīts 15.divīzijas sakaru bataljonā, kur sastapies ar jau pazīstamiem virsniekiem. Cīnījies karalaukā aiz Latvijas austrumu robežas un vēlāk toreizējā Vācijas territorijā. Apbalvots ar Kara nopelnu krustu (ar šķēpiem). Nonāk gūstā Fallingbostelē,
pēcāk plkv. Roberta Oša grupā Austrumfrīzlandē, bēgļu nometnē Hamelnas tuvumā. Tur spēlējis teātri, iesaistījies skautos, bijis rovers; pie vācu skolotāja mācījies spēlēt saksofonu un muzicējis jaunizveidotā deju kapellā. 1947. gada septembrī ieradies Anglijā, Devonā, strādājis lauksaimniecībā (kopā ar vēlāko ilggadējo DVF valdes priekšsēdi zobārstu Leopoldu Rumbu). Par pirmo ietaupījumu nopircis akordeonu; kopā ar dažiem darba biedriem izveidojis deju kapellu "Rīga", spēlējuši vietējos ciemos un pat kādā Britu leģiona rīkotā lielā ballē. 1949. gadā pārcēlies uz Līdsai netālo Horsfortu, kur pievienojies deju kapellai "Jautrais ods", 50.gadu sākumā - kapellai "Tobago", vēlākos gadu desmitos bija kapellas "Samos" vadītājs, dziedātājs. Sirds piederējusi tautasdeju mūzikai. Sācis ar DVF Līdsas nodaļas latviešu skolas "Auseklīti", "Jautro viju" un vareno "Kamoliņu". Gadu gadiem pavadījis Bradfordas "Saktu", Halifaksas "Sprīdīti", DVF Ziemeļanglijas novada "Dižos", pats izveidojis un vadījis "Lauku kapellu". Piedalījies visos Latviešu dziesmu svētkos Anglijā. 1955. gadā iestājies DVF Lidsas nodaļā, vēlāk pārgājis uz Halifaksas nodaļu, kurā bija mūža biedrs. Abās nodaļās vairākus gadus valdes loceklis. Apbalvots ar DVF un DV CV Atzinības rakstu un DV nozīmi zeltā. Kopš 1997.gada 10. decembra dzīvoja "Straumēnos". Līdz mūža rietam saglabāja gaišu prātu, ar neizsmeļamu interesi nodevās grāmatu lasīšanai un vispār bija liels latvju rakstītā vārda cienītājs. Bēru ceremoniju 10. marta pēcpusdienā Bradfordā Nabvudas (Nabwood) krematorijas kapellā vadīja un dievvārdus teica diakone Gita Putce, piedaloties ap 90 pavadītājiem, pārsvarā to gadagājumu, ko Reinis Gabaliņš priecējis, ar savu mūziku pavadot deju soli. Ziedu veltes nesa Halifaksas nodaļas valdes priekšsēdis O. Avotiņš un Līdsas nodaļas kollēga L Muravskis u.c. Bērinieki pēcāk pulcējās DVF Bradfordas nodaļas namā, kura priekšā, aizgājēju godinot, pusmastā plīvoja Latvijas karogs. Piemiņas vārdus teica diakone G. Putce un DV organizācijas goda priekšnieks J. Frišvalds. Ziedu vietā Reiņa Gabaliņa cienītāji bērēs saziedoja dāsnu naudas devumu, ko Rīgā nodos centram "Dardedze" mūzikas instrumentu iegādei aprūpēto latvju bērnu vajadzībām. Pelnu urnu apglabās galvaspilsētas Meža kapos - līdzās Reiņa māmuļas atdusas vietai. Bēres un visu ar tām
saistīto kārtoja Viesturs Silinskis.

Avots: "Brīvā Latvija", 25.03.2006