Arī lieliem, vareniem talantiem, tāpat kā ozoliem, reiz pienāk laiks, kad jāsabrūk un jādod vieta nākošām
jaunaudzēm. Tāds varens, dižs ozols mums visiem bija pazīstamais un iemīļotais divu mākslas vezumu vilcējs, aktieris-režisors un zīmētājs-karikatūrists Reinis Birzgalis. Viņa labsirdīgais smaids apdzisa 1990. gada 31. maijā Bostonā, ASV, kas bija Reiņa mājvieta svešatnē.
Reinis Birzgalis dzimis 1907. gada 3. jūnijā, Burtnieku pagastā. Puikam padevusies zīmēšana, tādēļ pēc Valmieras vidusskolas beigšanas, ar pāris rudzu maizes klaipiem padusē, ieradies Rīgā, lai studētu Mākslas akadēmijā. Tomēr no šī jaukā sapņa nekas nav iznācis, jo režisors Smilģis bija pamanījis Reiņa otru talantu un pamudinājis jaunekli iet dramatiskos kursos. Pēc kursu beigšanas Birzgalis tiek uzņemts Dailes teātra aktieru sastāvā, kur viņš spēlē daudzas ievērojamas lomas. Sevišķi spilgti ir viņa komisko lomu tēli.  Paralēli saviem aktiera dotumiem Birzgalis Rīgas laikos nepamet pagaldē savu otro talantu - ilustrāciju un karikatūru zīmēšanu. Drīz vien viņš ir izstrādājis sev īpatnēju, birzgaliski homoristisku zīmējuma veidu, kas iepatīkas grāmatu un žurnālu izdevējiem un lasītājiem. Latviešiem nav pārāk daudz  apdāvinātu karikatūristu. Var minēt Zeberiņu, Rirdānu, Keišu, bet liekas, ka vislatviskākais no viņiem ir Reinis Birzgalis. Viņa vienkāršotā, veiklā līniju zīmējuma radītie mākslas darbiņi ir labsirdīga humora pilni un tie kutina paduses tā, ka gribot negribot jāsmejās. Viņa karikatūrās bieži vien mīļi apaļīgajām tautu meitām un varonīgiem tautu dēliem jāpiepilda svarīgi zemteksti, bet tie vienmēr zīmēti ar labsirdīgu, neapvainojošu pieeju. Reiņa Birzgaļa monumentālākais darbs viņa ilustratora karjērā ir viņa 495 zīmējumi Latvju Dainām, kas iznāca Rīgā, 1943. gadā. Bez šī kapitāldarba Birzgalis ilustrējis T. Zeltiņa, J. Šīrmaņa, R. Skujiņas bērnu grāmatas, kā arī Alant Viļa populārās ventiņu poēmas. Daudz karikatūru iespiests periodikā, kā piemēram, Atpūtā, Tēvijā, Laikā, Latvija Amerikā, Tiltā un citur.  Birzgalis sarakstījis arī rokas grāmatu «Grimēšanas pamācības", kā arī jautru atmiņu grāmatu «Šoreiz bez grima". Nonācis Amerikā, Reinis Birzgalis vislielāko enerģiju un talantu ielika Amerikas Latviešu teātra Bostonas ansambļa dibināšanā un vadīšanā. Trimdas šaurajos apstākļos ar lielu izdomu un entuziasmu tika radīti daudzi ievērojami dramaturģijas inscinējumi. Bieži tie bijuši ar patriotisku, latvisku tēmu. Par saviem sniegumiem Reinis Birzgalis ir saņēmis Kultūras Fonda balvu, Raiņa un Aspāzijas fonda ceļojošo Nameja gredzenu zeltā, kā arī Daugavas Vanagu nozīmi zeltā.
Lielā talanta nesējs vīrs ir apklusis, bet viņš dzīvo mūsu atmiņu tēlos un viņa zīmējumu burvība un humora dzirksts joprojām priecina grāmatu mīlētājus še svešatnē un tur - dzimtenē.

Avots: "Latvju māksla", 1990