"Vidzemē ar vienu rāvienu 30-40 tūkstoši zemnieku 70 pagastos parakstīja adresi-petīciju caram ar lūgumu reformēt vietējo tiesvedību, atļaut sapulces. Adrese ierosinātājs bija Kaugurmuižas rentnieks A. Šmits, pagasta vecākais K. Vītols un apriņķa veterinārārsts Reinholds Andersons." (P. Dreimanis, 1937)

"...valmierieši pirmie sekoja tautiskai kustībai, un Valmiera bija centrs, kur attīstījās modrīga latviešu gara dzīve. Tolaik tur praktizēja veterinārārsts Reinholds Andersons, kas bija vietējās garīgās un sabiedriskās kustības dvēsele. Viņš nodibināja dziedātāju kori "Dziesmu Rota", kas bija priekštece Valmieras Latviešu biedrībai un gādāja par sarīkojumiem, teātra izrādēm un priekšlasījumiem. R. Andersons bija apzinīgs latvietis, kurš smalki izmanīja, kur latviešu mazgruntnieka attīstība sadūrās ar vācu muižniecības interesēm un priekštiesībām. Viņš pulcēja apkārtnes inteliģentos latviešus un rūpīgi ar tiem šos jautājumus apsprieda." (A. Deglavs, "Rīga", 1893., 1910.)

R. Andersons dzima 1838. gada 20. maijā Līvzemes guberņas Vidzemes daļā. 

1857.-1861. Studijas Tērbatas Veterinārajā institūtā, ko absolvēja ar izcilību (cum eximia laude) kā desmitais latvietis kopš institūta nodibināšanas.

Kādu laiku strādāja Ēzeles (Sāremas) salā.

1863.-1871. strādāja Valmieras apriņķī par veterinārārstu. 

Pārcēlās uz Samaras guberņu, kur 18. gadsimtā bij apmetušies vācu kolonisti un 1859.-1860 gados pārcēlušies arī Cēsu puses zemnieki. Strādāja Buzulukas pilsētā par veterinārārstu, bija muižas pārvaldnieks.

Mira un tika apglabāts Krievijā 1904.

Bija labos draugos ar Krišjāni Valdemāru.

1872. gadā Tērbatā izdota pirmā profesionāļa sarakstītā grāmata mājdzīvnieku slimībās un kopšanā latviešu valodā:

 "Par māju-kustoņu veselības un dzīvības uzturēšanu un viņu audzināšanu", R. Andersons, Tērbata 1872.

Avots: Veterinārais Žurnāls 2014. pavasaris. Autors docents emeritus Oļģerts Parčinskis.